EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi
26.11.08.

UNESCO galvenajā mītnē Parīzē atklās izstādi Lielākais koris pasaulē


Ceturtdien, 27. novembrī UNESCO galvenajā mītnē Parīzē, atzīmējot Latvijas Republikas 90. jubileju, tiks atklāta izstāde „Lielākais koris pasaulē”, kurā izstādīs glezniecības performances laikā tapušo lielformāta gleznu „Lielākais koris pasaulē”, kā arī foto un video materiālus, kuros dokumentāta performances norise Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku laikā. Vienlaikus tiks izstādīta arī LR Ārlietu ministrijas veidotā fotoizstāde „Latvijai 90” un tajā apkopotie informatīvie materiāli par Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku tradīciju Latvijā.

Izstāde „Lielākais koris pasaulē” Rīgā jau bija apskatāma Latvijas Krājbankas biroja ēkā, pirmoreiz novērtējot Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku laikā paveikto, taču gleznas izstādīšana UNESCO iezīmē ne tikai atskatu un pierādījumu šīs tradīcijas unikalitātei, bet arī pierādījumu mūsu un mūsu tradīciju piederību pasaules mantojuma un kultūras izpausmju daudzveidībai. Abas izstādes Latvijā un Parīzē organizē Latvijas Mākslas Akadēmija (LMA) sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju (LNK), LR Ārlietu ministriju un PR Pastāvīgo pārstāvniecību UNESCO.

Lielformāta glezna „Lielākais koris Latvijā” prezentē latviešu dziesmu un deju tradīcijas integrāciju mūsdienu kultūrā. Tā tapa XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku laikā, 10 LMA studentiem gleznojot, kamēr koris dzied. Glezna ir 22 metrus gara, to veido 12 savienotas 1,45 x 1,85 m lielas individuāli radītas gleznas, ar kuru starpniecību, katrs no autoriem paudis savu redzējumu un izjūtas par latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Pats glezniecības performances radošais process arī tika fiksēts fotogrāfijās un 15 minūšu garā īsfilmā.

Ideja godināt un iemūžināt Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīciju laikmetīgās mākslas formās dzima vēl gatavojot Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas pieteikumu Cilvēces nemateriālās kultūras mantojuma meistardarbu sarakstam. Šis priekšlikums tapa kā nākamais solis pēc Dziesmu un deju svētku tradīcijas starptautiskās atzinības iegūšanas 2003. gadā, uzskatot, ka kultūra un māksla ir nedalāmas vienības, kas, viena otru papildinot, emocionāli bagātina un piesātina vēstījumu.

„Vērojot mākslas performances ietvaros radītās „Lielākais koris pasaulē” 12 gleznas, mums ir iespēja paskatīties uz sevi no malas un redzēt – mēs esam ne tikai valsts ar daudzveidīgu un unikālu nemateriālo kultūras mantojumu, bet valsts, kas kopj un pārmanto savas tradīcijas, smeļoties tajās ierosmi un prieku, nevis iesaldējot tās noslēgtās dārgumu glabātuvēs. Šis mākslinieku kopdarbs nenoliedzami iezīmē, ka nemateriālais kultūras mantojums ir neatņemama mūsu dzīves un identitātes daļa arī 21. gadsimtā, kas, attīstoties izpausmju daudzveidībā, bagātina ikvienu no mums,” norāda UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas (LNK) ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa.

Kā zināms, Baltijas valstu dziesmu un deju svētki ir iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā.

Projekta idejas autori ir LMA rektors profesors Aleksejs Naumovs, LMA prorektors profesors Kristaps Zariņš un LMA Ārlietu un izstāžu daļas vadītāja Elīna Ģibiete. Performancē piedalijās gleznotāji Aleksejs Naumovs, Kristaps Zariņš, Jānis Dukāts, Kristians Brekte, Dace Gaile, Sandra Muižniece, Ieva Pētersone, Laura Vecmane, Ansis Butnors, Sanda Undzēna, Ansis Brasliņš, Neonilla Medvedeva. Īsfilmas autore – Lizete Murovska, foto – Aleksejs Naumovs, Lizete Murovska. Projekts tapis ar UNESCO Līdzdalības programmas un Latvijas Krājbankas finansiālu atbalstu.

Papildinformācija:
Elīna Ģibiete
Projekta kuratore
Latvijas Mākslas Akadēmijas
Ārlietu un izstāžu daļas vadītāja
Tālr.: 26396046
E-pasts: elina.gibiete@lma.lv