EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi
19.03.07.

Starptautiskā Teātra institūta (ITI UNESCO) apsveikums



STARPTAUTISKO TEĀTRA DIENU 1961. gadā izveidoja Starptautiskais Teātra Institūts (International Theatre Institute UNESCO). ITI nacionālie centri un teātra cilvēki visā pasaulē to ik gadus atzīmē 27. martā. Par godu šiem svētkiem tiek organizēti neskaitāmi nacionāli un starptautiski pasākumi. Viena no nozīmīgākajām tradīcijām ir Starptautiskās Teātra Dienas Vēstījuma pasaulei publicēšana, ar kura palīdzību, ITI UNESCO izvēlēta ietekmīga, pasaulē pazīstama persona dalās savās pārdomās par tēmu Teātris kā miera kultūra.

Viņa Augstība Šeihs Dr. Sultāns Bin Mohammeds Al-Qasimi
Apvienoto Arābu Emirātu Augstākās Padomes biedrs – Šardžas Emirāta valdnieks




Teātris mani fascinē jau kopš pirmajām skolas dienām, šis maģiskais vārds mani ir valdzinājis visu mūžu.


Sākums bija pieticīgs, ikdienišķa saskarsme ārpusklases aktivitātēs, kuras es uzskatīju tikai par līdzekli, lai bagātinātu prātu un garu. Par kaut ko vairāk tas kļuva tad, kad es nopietni iesaistījos skatuves mākslā kā dramaturgs, aktieris un teātra iestudējuma režisors. Es atceros, ka tā bija politiska luga, kura saniknoja tā laika valdošo varu. Viss tika konfiscēts, teātris tika slēgts manu acu priekšā. Taču bruņoto kareivju smagie zābaki nespēja samīdīt teātra garu. Šis gars meklēja patvērumu un apmetās dziļi manā iekšējā būtībā, liekot man pilnībā izprast teātra neierobežoto spēku. Toreiz teātra patiesā esence iesakņojās manī līdz sirds dziļumiem, manī radās pārliecība par teātra spēju uzrunāt nācijas, īpaši tās, kurās opozīcija vai atšķirīgi viedokļi tiek apspiesti.


Teātra spēks un gars iesakņojās vēl dziļāk manā apziņā gados, kad es studēju universitātē Kairā. Es lasīju gandrīz visu, kas rakstīts par teātri, un izpratu jaunākās vēsmas, to plašo diapazonu. Šī izpratne turpmākajos gados tikai padziļinājās, es centos sekot teātra pasaules izaugsmei.


Lasot par teātri, jau sākot ar Senās Grieķijas laikiem līdz pat mūsdienām, esmu izpratis teātra iekšējo burvību, enerģiju, kuru dažādām sabiedrībām ir bijis gods attīstīt. Teātrim sasniedzot cilvēka dvēseles dziļākās stīgas, tas atbrīvo slēptos dārgumus, kuri caurvij cilvēka garu. Tas ir stiprinājis manu jau tā nesatricināmo pārliecību par teātra spēku, teātri kā vienojošu instrumentu, ar kura palīdzību iespējams sēt mīlestību un mieru. Teātra spēks paver arī jaunus kanālus dialogam starp dažādām rasēm, dažādām etniskajām grupām, dažādām krāsām un dažādām ticībām. Man personīgi tas ir mācījis pieņemt citus tādus, kādi viņi ir un iedvesis manī ticību tam, ka tikai labestībā cilvēce var būt vienota, turpretī ļaunumā cilvēce var būt tikai sašķelta.


Patiesi, labā un ļaunā sadursme ir raksturīga teātra pamatiem. Galu galā veselais saprāts dominēs, un cilvēka daba piesliesies labajam, šķīstajam un tikumīgajam.


Kari, kas jau no seniem laikiem plosījuši cilvēci, vienmēr bijuši destruktīvo, skaistumu noliedzošo instinktu vadīti. Teātris skaistumu novērtē, daži pat uzskata, ka neviena cita mākslas forma nav spējīga tvert skaisto patiesāk kā teātris. Teātris ir visaptverošs manifests visām skaistuma formām, un tie, kuri nenovērtē skaisto, nenovērtē pašu dzīvi.


Teātris ir dzīve. Nekad pasaules vēsturē sabiedrībai nav bijis tik nozīmīgi atmaskot veltīgos, bezjēdzīgos karus un apkarot melīgās doktrīnas, kā mūsdienās, kad tās neaizkavētas bieži atklāj savas kroplīgās sejas, lai arī sirdsapziņa, kā zināms, rezonē ar atbildību.


Mums jāpieliek punkts vardarbības un bezjēdzīgo slepkavību ainām. Šādas ainas, kuras šodienas pasaulē ir kļuvušas par ikdienu, saasina dziļās plaisas starp negodīgi iegūtām bagātībām un nožēlojami verdzisku nabadzību, saasina tādas slimības kā AIDS, kas apsēdušas daudzas zemeslodes daļas un pārspējušas grandiozākos pūliņus tās izskaust. Šīs slimības pastāv līdzās citām ciešanu formām, tādām kā zemes sausums, pārvēršanās par tuksnesi un katastrofas, kuru postu pastiprina jebkāda patiesa dialoga trūkums, kas būtu drošs ceļš mūsu pasaules pārveidošanai par labāku un laimīgāku vietu.


Ak, Teātra Cilvēki, rodas iespaids, ka mūs ir pārsteigusi smilšu vētra, pārņēmuši šaubu un aizdomu putekļi, kuri mums tuvojas.


Redzamība ir gandrīz pilnībā aizēnota, mūsu spalgie saucieni teju vairs nav dzirdami sašķeltības izraisītajās klaigās, kuras mūs šķir. Ja nebūtu mūsu dziļi sakņotās ticības dialogam, kuru unikālā veidā manifestē tādas mākslas formas kā teātris, mūs izkaisītu vētra, kura savā ceļā cenšas aizslaucīt visu. Mums, turpretī, jāceļas un jāstājas pretī tiem, kas vētru izraisa. Mums jāstājas pretī, nevis ar mērķi tos iznīcināt, bet gan pacelties augstāk par viņu radīto, vētru piesārņoto atmosfēru. Mums jāapvieno mūsu pūliņi un jāvelta tie, lai padarītu mūsu vēsti sadzirdamu, kā arī nostiprinātu draudzības saites ar tiem, kas sauc pēc brālīguma starp nācijām un cilvēkiem.
Mēs esam parasti mirstīgie, bet teātris ir mūžīgs kā pati dzīve.

Sultāns Dr. Bin Mohammeds Al Qasimi


No angļu valodas tulkoja Brigita Siliņa
Starptautiskā teātra institūta (ITI UNESCO) Latvijas centra prezidente.