EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi
27.03.06.

Pasaules teātra dienas svinības 2006.gada 27.martā



Starptautiskais Teātra Institūrs (STI) UNESCO 1961. gadā nodibināja Starptautisko Teātra dienu, kuru svin visā teātra pasaulē.

Šodien UNESCO galvenajā mītnē tiek atzīmēta Pasaules teātra diena, kuras goda viesis šogad ir meksikāņu dramaturgs Viktors Hugo Raskons Banda (Victor Hugo Rascón Banda), kas ir arī šī gada Pasaules teātra dienas vēstījuma autors.Tradicionāli katru gadu kāds no teātra cilvēkiem raksta apsveikuma vēstuli.


Starptautiskā teātra institūta( ITI UNESCO) apsveikums Starptautiskajā Teātra Dienā 27. martā.

CERĪBAS STARS

Katra diena ir pelnījusi lai to uzskata par Pasaules Teātra Dienu, jo pēdējo 20 gadsimtu laikā vienmēr teātra liesma ir neatlaidīgi degusi kādā pasaules nostūrī.



Saistībā ar kino un televīzijas uzplaukumu teātris jau gadu desmitiem bijis uz izmiršanas robežas. Tehnoloģijas pārņēma skatuvi, iznīdējot cilvēcīgumu. Tika mēģināts veidot teātri kā kustīgu gleznu bez vārdiem. Lugas iestudēja bez dialoga, gaismas vai aktieriem, izmantojot manekenus un lelles, ko pavadīja dažādi efekti.

Tehnoloģijas pārvērta teātri par fonu masu pasākumiem.

Tagad mēs vērojam aktieru atgriešanos pie skatītājiem. Šodien mēs esam liecinieki tam, ka vārdi atgriežas uz skatuves.

Teātris ir atteicies no masu uzrunāšanas un izpratis savas robežas; divu būtņu tikšanās, saskarsme caur jūtām, emocijām sapņiem un cerībām.


Skatuves māksla atsakās no stāstiem, tā runā par idejām.

Teātris atklāj, izgaismo, dod gara spēku, iztraucē, provocē, uzbrūk. Tas ir dialogs ar sabiedrību. Teātris ir galvenā māksla, kas stājas pretī tukšumam, ēnām un klusumam, caur vārdiem, kustību un gaismu tas liek dzīvei uzliesmot.

Teātris ir būtne, kas sevi iznīcina tiklīdz ir radīta, taču tā ikreiz atdzimst no pelniem. Tas ir maģisks process, kurā cilvēki dod un saņem kaut ko, kas viņus pārveido.

Teātris ataino cilvēces ciešanas un patieso stāvokli. Caur to runā konkrētā laikmeta sabiedrība, nevis autori.

Ir jaušami teātra ienaidnieki, piemēram, mākslinieciskās izglītības trūkums, kas traucē to uztvert un izbaudīt, nabadzība, kas pārņem pasauli un tukšo zāles, kā arī valdību vienaldzība un nevērība.

Agrāk uz skatuves dievi sarunājās ar cilvēkiem, šodien cilvēki runā ar cilvēkiem. Tagad teātrim jābūt labākam un grandiozākam par pašu dzīvi.

Teātris vieda vārda veidā veic uzticības aktu mūsdienu jukušajai pasaulei. Tas apliecina ticību cilvēcīgo būtņu atbildībai par savu likteni. Mums ir vajadzīga teātra pieredze, lai saprastu, kas ar mums notiek, lai runātu par sāpēm un ciešanām, kas ir visapkārt, bet arī, lai atskārstu cerību staru mūsu ikdienas dzīves haosā un tumsā.

Ilgu mūžu Jums teātra rituāla dalībnieki! Ilgu mūžu teātrim!



Victor Hugo Rascón Banda ( Meksikāņu dramaturgs ).