EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi
27.04.05.

Notiks diskusija par tradicionālo kultūru un nemateriālo kultūras mantojumu

Ceturtdien, 28. aprīlī plkst. 10:00 – 17:00 Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta telpās, Salacgrīvā, Rīgas ielā 10a notiks UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) un Kultūras ministrijas (KM) rīkotā diskusija par tradicionālo kultūru un nemateriālo kultūras mantojumu.

Diskusija tiek rīkota, lai apspriestu tradicionālās kultūras un nemateriālā kultūras mantojuma jautājumus UNESCO konvencijas par nemateriālā mantojuma saglabāšanu kontekstā. Šī konvencija, par kuru 2004. gada 25. novembrī Saeimā tika pieņemts likums „Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā mantojuma saglabāšanu”, veido būtiski jaunu nemateriālās kultūras saglabāšanas sistēmu Latvijā.

Diskusijas laikā plānots formulēt pamatnostādnes nemateriālā kultūras mantojuma identificēšanai, saglabāšanai un pētīšanai Latvijā; apkopot priekšlikumus pieņemtā likuma vadmotīviem nākamo 10 gadu Latvijas kultūrpolitikas vadlīnijās; aktualizēt nemateriālā kultūras mantojuma jautājumus sabiedrībā un aicināt sabiedrību līdzdarboties likuma iedzīvināšanā.


Diskusiju vadīs KM valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Neiburga.


Viens no šīs diskusijas uzdevumiem ir arī sagatavoties starptautiskajam forumam „Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un pārmantošana: jaunatne, izglītība, attīstība", kas notiks Rīgā no 1. līdz 4. jūlijam. Foruma ietvaros tiks apzināti un aktualizēti pozitīvie modeļi nemateriālā kultūras mantojuma politikas veidošanā un īstenošanā pasaulē. Tā laikā tiks izvērtēta nemateriālās kultūras ietekme uz tūrisma attīstību, kā arī iespējas jauniešu motivēšanai un iesaistīšanai nemateriālās kultūras saglabāšanā.


Nemateriālais kultūras mantojums nozīmē paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gadījumos – atsevišķi indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Šo nemateriālo kultūras mantojumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, kopienas un grupas nemitīgi rada no jauna atkarībā no apkārtējās vides, mijiedarbībā ar dabu un savu vēsturi, un tas veido viņās identitātes un pēctecības izjūtu, tādējādi veicinot cieņu pret kultūras daudzveidību un cilvēka radošo darbību (Likums “Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā mantojuma saglabāšanu”, 2.panta 1.punkts).