EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi
03.08.09.

Norisināsies Starptautiskā augstākās izglītības konference


No šā gada 5. līdz 8. jūlijam Parīzē, UNESCO galvenajā mītnē norisināsies Starptautiskā augstākās izglītības konference, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta jautājumiem par izmaiņām un izaicinājumiem, kādu priekšā šobrīd ir augstākā izglītība un tās institūcijas.

Kā globālās tendences un virtuālās vides iespējas ietekmē augstāko izglītību? Kādām jābūt finansēšanas sistēmām, lai nodrošinātu kvalitatīvu augstāko izglītību? Kādi attīstības instrumenti nepieciešami starptautiskās sadarbības jomā? Kā pielāgot studiju programmas jaunajiem izaicinājumiem? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kuri tiks diskutēti un risināti Starptautiskajā augstākās izglītības konferencē, kurā Latviju pārstāvēs Rektoru Padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers un priekšsēdētāja Tatjana Volkova.

Izmaiņas postindustriālās ekonomikas valstīs veicinājušas pieprasījumu pēc augstākās izglītības. 2007. gadā visā pasaulē bija 152,5 miljoni studējošo – par 50% vairāk nekā 2000. Tomēr joprojām ir novērojamas reģionālas atšķirības studējošo skaita ziņā – 71% iedzīvotāju studē Ziemeļamerikā un Rietumeiropā, 26% Austrumāzijā, 23% Arābu valstīs, 11% Dienvidu un Rietumu Āzijā un, neskatoties uz pēdējos gados novēroto pieauguma tendenci, – tikai 6% Āfrikā. Bērniem Āfrikā joprojām ir daudz mazāk iespēju iegūt pamatizglītību, salīdzinājumā ar to, cik daudz iespēju Eiropas jauniešiem ir studēt universinātē. Savukārt valstu robežās dažām sabiedrības grupām ir mazāk iespēju studēt, nekā citām. Tiem, kuru ienākumi ir zemāki, kuri nāk no atšķirīgiem reģioniem, ir etniskās minoritātes, imigranti vai ar kādām īpašām vajadzībām, ir mazāk iespēju iekļauties augstākās izglītības sistēmā. Tāpēc Starptautiskajā augstākās izglītības konferencē diskutēs par mehānismiem, kā šīs atšķirības un nevienlīdzību izlīdzināt.

Konferences diskusiju uzmanības lokā būs arī jautājumi par studiju maksu un iespējām iegūt augstāko izglītību bez maksas, apspriežot dažādus augstskolu finansēšanas mehānismus un analizēt esošo – pasaulē pastāvošo mehānismu lietderību, kā arī pievēršoties dažādajām augstskolu peļņas iespējām. Piemēram, tam, kā universitātes piedāvā dažādus pētniecības pakalpojumus biznesa uzņēmumiem, apmācības utt. Lai gan tas ir labs veids, kā gūt ienākumus un līdz ar to atvieglo finanšu slogu studentiem un valstij, šāds mehānisms ir radījis bažas par to, vai tādējādi augstskolas nekļūst pārāk komerciāli nosakņotas, tendētas uz peļņu un nepamet novārtā savu galveno funkciju.

Tāpat daudzās valstīs aktuāls ir jautājums par īpaši atbalstāmajām studiju nozarēm. Daudzviet tehniskās un eksaktās programmas ir prioritāte. Savukārt citviet priekšroka tiek dota profesionāļiem ar vispārējām zināšanām, radošām prasmēm un kritisku domāšanu. Katras valsts ekonomikas izaugsmei ir savs pamats, tāpēc pētījumiem un diskusijām šajos jautājumos arī tiks pievērsta uzmanība UNESCO konferencē.

2007. gadā vairāk nekā 2,8 miljoni studentu studējuši ārpus savas vasts. Lielākā daļa starptautisko studentu nāk no Ķīnas (421 100), Indijas (153 300) un Korejas Republikas (105 300). Viņu galvenie studiju galamērķi bijušas Amerikas Savienotās Valstis (595 900), Apvienotā Karaliste (351 500) un Francija (246 600). Globalizācija ir ietekmējusi arī augstākās izglītības nozari visā pasaulē. Pēdējos desmit gados novērajama visdažādāko programmu un izglītības institūciju internacionalizēšanās. Dažviet valstis pašas kļuvušas par starptautiskajiem augstākās izglītības cenriem. Tiek noslēgtas reģionālas vienošanās starptautiskās sadarbības nodrošināšanā augstākajā izglītībā. Ir pieņemts Boloņas process (Itālijā, 1999. gadā), kur fiksēta vienošanās starp 40 Eiropas valstīm. Līdz ar to šobrīd galvenais izaicinājums ir nodrošināt līdzvērtīgu kvalitāti dažādās valstīs, jo nacionālie kvalitātes kritēriji nereti ir ļoti atšķirīgi. Tāpēc izglītības līderiem, gan sabiedriskajiem, gan politiskajiem, jāsāk nopietns darbs pie starptautiskiem salīdzināšas mehānismiem, – arī šis temats būs konferences uzmanības lokā.

Starptautiskajā augstākās izglītības konferencē Parīzē diskutēs arī par privāto augstskolu lomu un attīstību, kā arī to nepieciešamību; par studējošo daudzveidību vecuma, nodarbinātības un citu aspektu ziņā, kas, kā īpaši novērots pēdējos gados, kļūst arvien dažādāki un plašāki, par izaicinājumiem, ko šī daudzveidība nes, kā arī par daudziem citiem augstākajā izglītībā svarīgiem tematiem.

Šī augstākās izglītības konference iekļaujas UNESCO 2008. – 2009. gadā visā pasaulē organizēto izglītības konferenču kontekstā, kas vienoti jautā, kādai jābūt izglītībai un izgltības institūcijām un organizācijām 21. gadsimtā un kas ir galvenie izaicinājumi un izglītības mērķi.

Tā 2008. gada novembrī Ženēvā tika aizvadīta 48. starptautiskā izglītības konference „Iekļaujošā izglītība: nākotnes ceļš”, šā gada martā Bonnā notika starptautiska ANO dekādei „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” veltīta izglītības konference.

2009. gada novembrī Budapeštā notiks arī pasaules zinātnes forums, kurā tāpat, kā šī cikla ietvaros izglītībai veltītajās konferencēs, tiks analizēta un diskutēta zinātnes nozīme un nepieciešamība ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Gada nogalē, decembrī, Brazīlijā notiks 6. Starptautiskā pieaugušo izglītībai veltīta konference „Mācīties un dzīvot dzīvotspējīgas nākotnes vārdā: pieaugušo izglītības nozīme”.

2010. gadā UNESCO izglītības konferenču cikls noslēgsies ar starptautisko konferenci par pirmsskolas izglītību.

Vairāk par UNESCO izglītībai veltīto konferenču ciklu:
http://portal.unesco.org/education/en/ev.php-URL_ID=57381&URL_DO=DO_TOPIC&URL_SECTION=201.html

Papildinformācija par Starptautisko augstākās izglītības konferenci:
http://portal.unesco.org/en/ev.php-URL_ID=45964&URL_DO=DO_TOPIC&URL_SECTION=201.html


Informāciju sagatavoja:
Liene Krīvena
UNESCO LNK konsultante
Tālrunis: 29109268
E-pasts: liene@tels.lv