EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi
25.11.05.

"Latvijas Avīze": Iezīmēs Strūves meridiāna loku

Iezīmēs Strūves meridiāna loku

Autors: KRISTAPS BAŅĶIS; "Latvijas Avīze"
Publicēšanas datums: Piektdiena, 2005. gada 25. novembris.
Rubrika: Mājas viesis (14. lpp.)



UNESCO Pasaules mantojuma komiteja 29. sesijā Dienvidāfrikā vasaras viducī – 15. jūlijā – pieņēma lēmumu par Strūves meridiāna loka iekļaušanu UNESCO Pasaules kultūras mantojumu sarakstā.



Strūves meridiāna loks ir piemērs desmit valstu zinātnieku sadarbībai.

Tas nozīmēja arī pārbaudījumu pašai UNESCO, kas līdz šim nebija sastapusies ar šādu valstu kopprojektu.



Pirmie mērnieku laiki

Strūves meridiāna loks stiepjas pavisam 2800 kilometru garumā, savienojot desmit valstis un 265 ģeodēziskus punktus. Loks no Melnās jūras līdz pat Ziemeļu Ledus okeānam tika mērīts laika posmā no 1816. līdz 1855. gadam. Ne velti meridiāna mērījums nosaukts Strūves vārdā.

Slavenais Krievijas astronoms, akadēmiķis, filozofijas doktors Vasilijs Strūve (1793 –1864), neskatoties uz aizņemtību ar astronomiskiem novērojumiem, gandrīz pusgadsimtu nodarbojās arī ar ģeodēziju. Strūves sapnis bija izmērīt pēc iespējas lielāku attālumu, lai iegūtu precīzus planētas izmērus un formu, apstiprinot Ņūtona teoriju, ka pasaule nav precīzas lodes formas, tā ir nedaudz saspiesta. Ģeogrāfiski tam tikai izvēlēta ļoti pateicīga vieta – cariskās Krievijas guberņas. Tehniski to īstenoja, izmērot iezīmēto trīsstūru visus iekšējos leņķus un vienu no malām. Tā kā attālums no viena punkta līdz nākamajam bija 30 līdz 40 kilometru garš, tika būvēti torņi, lai uzstādītu instrumentus. Strūve, veicis mērījumus, neaizrāvās ar punktu nostiprināšanu dabā, to paveica viņa uzcītīgs ideju sekotājs un līdzgaitnieks Karls Tenners (1783–1859).



– Tieši no somu puses pirmoreiz izskanēja, kāpēc gan šo 19. gadsimtā veikto apjomīgo darbu nesaglabāt nākamajām paaudzēm kā kultūrvēsturisku, tehnisku un zinātnisku liecību, – paskaidro Valsts zemes dienesta (VZD) Ģeodēzijas pārvaldes kadastrālās uzmērīšanas un zemes ierīcības daļas vadītājs Uldis Freimantāls. Kultūrvēsturiski tas esot interesanti, jo parāda, kā attīstījusies ģeodēzijas nozare.


Tehniski – ar kādiem instrumenti tolaik tika veikti ģeodēziskie darbi. Zinātniski – punkti ir unikāli, jo arī mūsdienās tiek uzskatīti par ļoti precīziem mērījumiem.



No 265 ģeodēziskajiem punktiem 16 atrodas Latvijā. Bet UNESCO kultūras mantojuma sarakstā apstiprināti 34 punkti: Norvēģijā – 4, Zviedrijā – 4, Somijā – 6, Igaunijā – 3, Latvijā – 2, Lietuvā – 3, Krievijā – 2, Baltkrievijā – 5, Ukrainā – 4, Moldovā – 1.



Kā paskaidroja VZD ģeodēzijas pārvaldes direktors Jānis Kaminskis, no Latvijas 16 punktiem jebkurš varēja tikt izvēlēts kā autentisks.

Sestukalna un Alūksnes punktus izvēlējušies paši, bet apstiprinājuši pieaicinātie ārvalstu eksperti.


Ķēdes vājie posmi

Ne visur ar meridiāna punktu meklēšanu gājis gludi. Tā kā somiem līdz pat pagājušā gada vidum Strūves meridiāna ķēde bija vienīgais mērījums, kas sasaistīja valsts dienvidus ar ziemeļiem, viņi bijuši aktīvākie projekta virzītāji. Somi no sava budžeta pat finansējuši Moldovas kolēģus, kuri bijuši visvājākais ķēdes posms. Moldovā kopīgiem spēkiem atrasts tikai viens punkts – ābeļdārzā. Galu galā tas izvērties par īstu notikumu, jo Strūves meridiāna loka punkts ir vienīgais objekts Moldovā, kas iekļauts UNECO kultūras mantojumu sarakstā.



Baltkrievijā arī nebijis zināms neviens punkts: ar četriem piegājieniem un armijas iesaistīšanu tie atrasti.


– Baltkrievi, tiklīdz atrada punktus, uzreiz ar Lukašenko lēmumu tos izsludināja par vēstures pieminekļiem. Turklāt tur nav problēmu ar privātīpašumu, – uz atšķirīgo pieeju problēmu risināšanā norāda U. Freimantāls.



Kaimiņvalstī Krievijā ģeodēzija kā padomju mantojums joprojām esot stipri slepena. Viens no Krievijas punktiem "trāpījis" uz salas, kas atrodas Somijas tiešā tuvumā un, protams, bijis militāri svarīgs objekts.

Sala līdz pat šā gada sākumam bija klasificēta kā slēgtā militārā zona, uz kuras neviens bez atļaujas nespēra savu kāju. Lai arī sala tagad esot atslepenota, problēmu jau mazāk nepaliekot – līdz tai ar kuģi jābrauc četras stundas.



No Baltijas valstīm tieši igauņi bijuši visaktīvākie. Tas izskaidrojams ar Tallinas observatoriju un piešķirto finansējumu. Visticamāk, ka tieši Tallinā dibināšot Strūves meridiāna loka muzeju, kas tādējādi kļūs par visa loka centru.



Iespējams, teletilts

2004. gada janvārī Somijas VZD ģenerāldirektors nogādāja Strūves meridiāna loka pieteikuma dokumentāciju Parīzē, Pasaules mantojumu centrā. Dokumentācija tika sagatavota, pateicoties visu iesaistīto valstu kopējiem pūliņiem. No Latvijas puses šajā projektā tika iesaistīti VZD Ģeodēzijas pārvalde, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) speciālisti.



No nesen apstiprinātā Strūves meridiāna lokā iesaistītajām valstīm UNESCO paģēr konkrētus soļus, apstiprina UNESCO LNK kultūras programmas vadītāja Irēna Kļaviņa.



Šāgada augustā Helsinkos notikušajā seminārā nolemts, ka visās valstīs objektiem tiks izstrādāts vienāds noformējums dabā – informatīva plāksne. Latvijā VZD un VKPAI strādā pie tā, lai Strūves meridiāna loka abus punktus iekļautu Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā. Tas viss jāiespēj līdz nākamā gada 17. jūnijam, kad visās Strūves meridiāna loka valstīs vienlaikus paredzēti punktu atklāšanas pasākumi.


Iespējams, būs pat teletilts starp visām valstīm. VZD izveidos mājaslapu vispasaules tīmeklī.


Īpašnieki – par

Ne mazāk svarīga ir projektā iesaistīto pašvaldības un zemes īpašnieku vēlme un gatavība pievienoties projektam. Jēkabpils dome ir teikusi savu jāvārdu. Savu piekrišanu ir devusi arī pensionētā Ziestu kalna (Sestukalna punkta) īpašniece Ausma Priede: – Biju pārsteigta, kad uzzināju, ka uz mana zemesgabala atrodas viens no Strūves meridiāna punktiem. Esam iztīrījuši apaugušo kalna galu. Speciālists atraka betona stabiņu, uz kura bija uzvilkts krusts. Pagasts solījās norīkot bezdarbniekus, lai iztīrītu apkārtni, ierīkotu takas.