EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi
02.02.10.

Laikraksts "Kurzemnieks": Japānis rakstīs par suitiem


Avots: „Kurzemnieks”
Autors: Juris Lipsnis
Publicēšanas datums: otrdiena, 2010. gada 2. februāris.
Rubrika: Aktualitātes (4. lpp.)


Lai iepazītos ar suitu novada tradicionālās kultūras mantojumu, nedēļas nogalē tur viesojās japāņu žurnālists Norito Kunisue, laikraksta Asahi Shimbun Parīzes biroja vadītājs. Viņš Latvijā bijis arī pērnā gada maijā, kad gatavoja publikāciju par lībiešu valodu un tās izdzīvošanas iespējām.

Astoņi miljoni lasītāju

Kā teica N.Kunisue, "Asahi Shimbun Japānā diemžēl ir tikai otrais lielākais laikraksts". Tā tirāža ir astoņi miljoni eksemplāru rīta numuram un četri – vakara izdevumam (Japānas lielākās avīzes tirāža ir 10 miljonu). Aptuveni 96% tirāžas nonāk izplatīšanas tīklā, un tikai nelielu daļu pārdod kioskos. Rīta numurs lasītāju pastkastēs ir jau piecos sešos no rīta, bet pēcpusdienā abonenti to saņem ap četriem.

Asahi Shimbun tiek izdots jau vairāk nekā 130 gadu. Tam ir 50 korespondentu visā pasaulē, bet Eiropā biroji ir arī Berlīnē, Vīnē, Romā, Briselē, Londonā un Maskavā. Parīzes birojā N.Kunisue strādā kopā ar vēl vienu žurnālistu, viņiem ir divi palīgi. Asahi Shimbun lasāms arī internetā, sadarbībā ar amerikāņu International Herald Tribune (The New York Times globālais laikraksts) tiek veidots kopīgs izdevums angļu valodā, kur Asahi Shimbun raksta par Japānas jaunumiem, bet partneri – starptautiskās ziņas.

Popularizē nemateriālās kultūras mantojumu

Norito raksta arī par UNESCO – Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju, Parīzē atrodas tās mītne. Pirms pusotra gada starp Asahi Shimbun un UNESCO parakstīts kontrakts par nemateriālās kultūras mantojuma popularizēšanu, un kopš tā laika reizi mēnesī vai divos laikrakstā tiek publicēti raksti par šo tēmu. Pirmā publikācija bijusi par polifonisko dziedāšanu Gruzijā un tautas svētkiem Černobiļas apkaimē Ukrainā (pēc katastrofas atomstacijā ļaudis no turienes evakuēti, bet, sākot dzīvi jaunuzceltā ciematā netālu no Kijevas, turpinot arī tradicionālo svētku svinēšanu). Sākotnēji Norito šīs reportāžas veidojis viens pats, vēlāk iesaistīti arī citi žurnālisti. Nesen viens kolēģis devies uz Ķīnu, otrs uz Vjetnamu, bet Norito – uz Korsikas salu Francijā (UNESCO glābjamo vērtību sarakstā iekļauta turienes vīru dziedāšana), Minskas apgabalu Baltkrievijā (sarakstā – rituāls Ziemassvētku cari, baltkrievu Jaungada sagaidīšanas festivāls, kas notiek Semežavas ciemā) un Latviju. Šonedēļ tiek publicēti pieci šo žurnālistu raksti – katru dienu pa vienam. Bet martā iecerēta publikācija par nemateriālās kultūras mantojumu Madagaskarā.

Divas ražīgas dienas

Viens N.Kunisues raksts būs par suitu kultūrtelpu, kas UNESCO glābjamo vērtību sarakstā iekļuva pērnā gada oktobrī.

Divās dienās, viesojoties suitu novadā, ciemiņam bija saspringta programma. Japāņu žurnālists tikās ar dažādiem suitu kopienas pārstāvjiem, iepazinās ar Alsungas pili, baznīcu, muzeju, apskatīja Jūrkalnes stāvkrastu, gāja pirtī, izbaudīja Suitu sievu apdziedāšanos un jauniešu folkloras kopas Suitiņi uzstāšanos, vidusskolas virtuvē Skaidrītes Nagliņas vadībā kopā ar Suitu jaunatnes apvienības biedriem piedalījās sklandraušu cepšanā (pēc degustācijas Norito atzina: "Garša bija man pilnīgi pieņemama, un es sapratu, ka šī burkānu kūka ir ļoti veselīga, jo tika cepta no dabiskiem produktiem.").

Žurnālists tikās arī ar Alsungas novada domes priekšsēdi Grigoriju Rozentālu, etniskās kultūras centra Suiti valdes priekšsēdi Daci Martinovu un suitu katoļu draudžu prāvestu Andri Vasiļevski, piedalījās svētdienas dievkalpojumā Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīcā (Norito, izrādījās, ir katolis), sarunā ar basenieci Emīliju Kolnu uzzināja suitu tradicionālo ēdienu gatavošanas noslēpumus, bet folkloras kopa Gudenieku suiti un tās vadītāja Lidija Jansone viesi iepazīstināja ar tautastērpu un kāzu rituālu.

Savukārt Suitu jaunatnes apvienība japānim sagādāja pārsteigumu – vizināšanos ar ragaviņām no t.s. ugunsdzēsēju kalna. Norito atzina, ka tas patiešām bijis kas īpašs – ne Japānā, ne Francijā šāda izklaide nav pieejama, iepriekš viņš tikai reizi bija braucis ar slēpēm.

Svarīgi, vai būs jaunieši

N.Kunisue atklāja, ka visu redzēto un dzirdēto rakstā nebūs iespējams atspoguļot – nāksies izvēlēties būtiskāko, bet noteikti tikšot rakstīts par UNESCO pieteikuma tapšanas procesu un suitu kopienas apņēmību saglabāt tradīcijas. Viņš cer, ka rakstu sērija tiks pārtulkota arī angliski un būs pieejama UNESCO mājas lapā.

Jautāts par iespējamo suitu kultūrtelpas attīstības gaitu nākotnē, Norito atbildēja, ka vietējās komūnas apņēmība ir ļoti spēcīga, bet daudz kas atkarīgs no ekonomikas – viņaprāt, izšķiroši būs tas, vai suitiem izdosies panākt, ka jaunā paaudze pēc studijām atgriežas dzimtajā pusē, tas nozīmē darbavietu radīšanu. Viņš atzina, ka tā nav tikai suitu problēma – jaunieši no laukiem uz pilsētām pārceļas visā pasaulē. Tomēr laba pieredze šai ziņā esot Zviedrijā, kur valsts ar dažādām programmām atbalsta dzīvošanu laukos. Turklāt modernās tehnoloģijas dod iespēju strādāt mājās, saražoto intelektuālo produktu nosūtot pa internetu, un daudzviet tas jau tiek izmantots.