EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi
25.04.08.

Konsultatīvās padomes „Izglītība visiem” sanāksmē apkopoti risinājumi problēmām iekļaujošās izglītības jomā Latvijā


Vakar, 24. aprīlī konsultatīvās padomes „Izglītība visiem” sanāksmes ietvaros rīkotajā diskusijā „Nākotnes modelis – diskusija par galvenajām problēmām un risinājumu virzieniem iekļaujošās izglītības ieviešanai Latvijā” vairāk nekā 30 izglītības, zinātnes un citu saistītu nozaru speciālisti un eksperti diskutēja par to, kā paplašināt izpratni par iekļaujošās izglītības konceptu, apzināja starpnozaru vajadzības un iespējas iekļaujošās izglītības nodrošināšanā un iespējas veicināt institucionālo sadarbību šajā jomā.

Sanāksmē diskutēja par četriem būtiskiem starpnozaru jautājumiem, kurus ziņojumā „Par galvenajām problēmām un risinājumu virzieniem iekļaujošās izglītības ieviešanai Latvijā” apkopojusi UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) izveidotā ekspertu darba grupa. Speciālisti un eksperti vienojās par iespējamiem risinājumiem un atbildīgajām institūcijām šajos jautājumos.

Uzmanība tika pievērsta terminoloģijas problēmām. Diskusijā tās dalībnieki vienojās par pamatprincipiem iekļaujošas izglītības definīcijas izveidei Latvijā, kā arī jautājumiem, kurus šajā kontekstā būtu nepieciešams iekļaut izglītības politikas normatīvajos un plānošanas dokumentos. Tā, piemēram, tika izteikts priekšlikums ieviest jaunu terminu „bērniem pēc spējām un vajadzībām atbilstoša izglītība”, kā arī sagatavot grozījumus Izglītības likumā, lai iekļaujošās izglītības pamatprincipi tiktu atspoguļoti arī vienā no galvenajiem normatīvajiem dokumentiem, kas regulē izglītības nozares darbību Latvijā. Sanāksmes dalībnieki vērsa uzmanību faktam, ka, runājot par izglītību, nepieciešams runāt par visiem iedzīvotājiem, nevis tikai par bērniem un jauniešiem, jo izglītība, tai skaitā iekļaujošā izglītība, ir vērsta uz ikvienu iedzīvotāju visa mūža garumā. Lai šo apziņu stiprinātu visā sabiedrībā, ir nepieciešams nopietns informatīvs un izglītojošs darbs.

Diskusijā tika meklēti risinājumi, kā nodrošināt konfidencialitāti un bērnu ar speciālām vajadzībām tiesību ievērošanu no vienas puses un izglītības iestādes vajadzības iegūt pilnīgu informāciju par bērna speciālajām vajadzībām no otras puses. Eksperti uzsvēra, ka pašlaik vecāki var izvēlēties, vai par bērna veselības problēmām informēt skolu un skolotājus, bet tas nedod iespēju skolai savlaicīgi risināt vai novērst problēmas informācijas trūkuma dēļ par bērna veselības stāvokli. No otras puses tika aktualizēts jautājums par pedagogu profesionalitāti šāda veida situācijās, jo skolotāji reizēm mēdz izplatīt konfidenciālu informāciju, kas neveicina vecāku vēlmi informēt skolu un pedagogus par bērnu veselības problēmām. Tika izteikts priekšlikums izstrādāt iespējami precīzākas rekomendācijas un ētikas kodeksu pedagogiem, kā strādāt un ko darīt situācijās, ar kurām nākas sastapties ikdienā. Vienlaikus tika uzsvērts, ka šajā jautājumā nepieciešams ieviest sistēmu, kurā pastāv spēcīga informācijas saite starp skolotājiem un vecākiem. Šādas individuālo vajadzību apzināšanas sistēmas izveidei nepieciešami arī papildus pētījumi un labas prakses piemēru apzināšana un popularizēšana.

Lai risinātu to, ka pašlaik jēdziena „bērnu ar īpašām (speciālām) vajadzībām” uztverē dominē medicīniskais modelis un klīniski termini, un šī diagnoze ir kritērijs sociālā pakalpojuma saņemšanai, diskusijas dalībnieki ierosināja turpmāk ieviest sociālo modeli, kurā pieaugtu arī citu speciālistu loma (psihologs, sociālais pedagogs, klases audzinātājs) un bērni varētu saņemt tiem individuāli piemērotas izglītības ieguves iespējas. Lai to īstenotu, nepieciešams precīzi reglamentēt, kuros gadījumos kāda speciālista atzinums nepieciešams. Īpaši tika akcentēts pašlaik neskaidrais sociālā pedagoga pienākumu apjoms, kuru tuvākajā laikā ir jāprecizē.

Diskusijā tika meklēti arī iespējamie risinājumi izglītības iestādes un valsts un pašvaldību institūciju sadarbības pilnveidošanā, lai novērstu situācijas, kad bērni ilgstoši neapmeklē skolu, klaiņo, kā arī, kad vecāki „piekrīt” bērnus izņemt no skolas dažādu iemeslu dēļ (agresivitāte, zemas sekmes u.tml.) un tādējādi sistēma veicina, ka šie bērni „izkrīt” no izglītības ieguves procesa. Šī jautājuma risināšanai speciālisti uzsvēra nepieciešamību veidot precīzu datu bāzi, jo esošā statistika ir neprecīza un katrā no esošajām datu bāzēm atšķirīga. Tāpat tiek ierosināts dažādot izglītības ieguves iespējas jauniešiem, kuri pametuši izglītības sistēmu un nevēlas tajā atgriezties, piedāvājot viņiem iespēju mācīties individuāli, piemēram, pie amatniekiem. Kopumā pašreizējā sistēma nesniedz skaidru atbildi uz jautājumu, kādēļ bērns ir palicis ārpus izglītības sistēmas un tikai skola un valsts ir atbildīga par bērna prombūtni no skolas. Lai to novērstu, nepieciešams veidot sistēmu, kurā tiek noteikta arī vecāku atbildība par tūlītēju skolas informēšanu par katru bērna prombūtni no izglītības iestādes.

Konsultatīvā padome „Izglītība visiem” kopš tās dibināšanas 2005. gadā ir bijusi vienīgā starpnozaru konsultatīvā institūcija izglītības sfērā. Konsultatīvā padome „Izglītība visiem” ir konsultatīva institūcija, kas veido saikni starp valdību un sabiedrību, kā arī veicina sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu Pasaules Izglītības forumā, 2000. gadā Dakārā izvirzīto globālo izglītības attīstības mērķu sasniegšanu Latvijā. Padome veicina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), UNESCO, Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citu starptautisko organizāciju izstrādāto ieteikumu ieviešanu izglītības jomā Latvijā. Plašāk par konsultatīvo padomi „Izglītība visiem” - http://www.unesco.lv/custom/KP_nolikums.doc

Kopš 2000. gada, kad Senegālas galvaspilsētā Dakārā notika Pasaules izglītības forums, pēc UNESCO iniciatīvas katru gadu aprīlī tiek rīkota starptautiskā nedēļa „Izglītība visiem”. Tās laikā ikviena UNESCO dalībvalsts pievērš īpašu uzmanību dažādiem izglītības jautājumiem.

Šogad starptautiskās nedēļas „Izglītība visiem” ietvaros uzmanība tiek pievērsta jautājumiem par iekļaujošu izglītību gan Latvijā, gan pasaulē, diskutējot par to, vai kvalitatīva izglītība ir pieejama visiem, vai skolas ir atvērtas ikvienam, cik iekļaujoša ir vide un sabiedrība mums apkārt utt.

UNESCO definē iekļaujošo izglītību kā procesu, kurā tiek nodrošinātas atbilstošas visu izglītojamo daudzveidīgās vajadzības, palielinot ikviena līdzdalības iespējas mācību procesā, kultūrā un dažādās kopienās un samazinot izslēgšanas iespējas no izglītības un izglītībā.

Papildinformācija:
Baiba Moļņika
UNESCO LNK Izglītības programmas vadītāja
T. 7325109, 67325109
E. baiba@unesco.lv