EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi
28.04.11.

Izstāde „Gustavs Vanags un organiskā ķīmija Latvijā”


LU Bibliotēkas Ķīmijas zinātņu bibliotēkā, Kr. Valdemāra ielā 48, 26. telpā, LU Bibliotēkas nedēļas ietvaros no 26. aprīļa līdz 31. maijam ir skatāma izstāde „Gustavs Vanags un organiskā ķīmija Latvijā”.

Izstādē apmeklētāji varēs aplūkot profesora Gustava Vanaga publicētās monogrāfijas, rakstus, kuru tematika atspoguļo organiskās ķīmijas attīstību Latvijā, viņa vadībā aizstāvētās disertācijas, kā arī izdotās grāmatas par izcilā profesora dzīves gājumu.

Gustavs Vanags dzimis 1891. gada 10. martā Kurzemē, Sniķeres pagasta Rungu mājās (tagad Dobeles novada Ukru ciemā). 1921. gadā viņš beidza Latvijas Universitāti, 1932. gadā ieguva ķīmijas doktora grādu, bijis LU Ķīmijas fakultātes asistents, docents, katedras vadītājs, dekāns, no 1939. gada – profesors. Pēc 1958. gada profesors Gustavs Vanags strādāja Rīgas Politehniskajā institūtā, viņš ir veicis pētījumus Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūtā un Organiskās sintēzes institūtā, izveidojis Latvijas ķīmiķu organiķu skolu ciklisko beta diketonu ķīmijā.

Profesors Gustavs Vanags nozīmīgākos pētījumus veicis β-diketonu, īpaši indandiona 1 – 3 un to savienojumu pētīšanas jomā. Viņš ir izstrādājis β-diketonu savienojumu sintēzes metodes, sintezējis virkni ārstniecības preparātu. G. Vanaga un viņa skolnieku darba rezultātā tapuši vairāki medicīnā, lauksaimniecībā un analītiskajā ķīmijā lietojami preparāti un reaģenti (omefīns, bindons, nitroindandions u.c.).

Gustavs Vanags savās jaunības dienās nedomāja kļūt par ķīmiķi, jo viņu visvairāk interesēja literatūra. Astoņpadsmitās dzimšanas dienas priekšvakarā viņš raksta savā dienasgrāmatā: „Ak, kaut nākošo gadu es varētu tapt par dzejnieku un rakstnieku…[2]”. Par dzejnieku un rakstnieku viņš nekļuva, bet par izcilu ķīmiķi gan. Sava prieka pēc viņš ir rakstījis diezgan daudz – gan dzeju, gan prozu. Par ķīmiju profesors G. Vanags savulaik teicis: „Ķīmija kā zinātne prasa daudz. Lai ķīmijā kaut ko sasniegtu, vajag ilgi un neatlaidīgi strādāt, vajadzīga bezgalīga pacietība. Tiem, kas tikai domā iegūt diplomu un pēc tam saņemt mierīgu “vietiņu”, ķīmijā nav ko meklēt. Ķīmija ir “nemierīga” zinātne, kas prasa, lai cilvēks tai ziedo sevi visu [2].”

Profesora Gustavs Vanaga mūžs pēkšņi aprāvās 1965. gada maijā. Viņš bija izcils zinātnieks, viens no ievērojamākajiem organiskās ķīmijas zinātnes pārstāvjiem Latvijā.

Izmantotie informācijas avoti:
1. Studenta Gustava Vanaga stāsts [tiešsaiste]. Latvijas Universitātes vēsture. [Rīga] : LU, 2009. Pieejams www.vesture.lu.lv.
2. Gustavs Vanags dzīvē un darbā / Latvijas PSR ZA. Organiskās sintēzes institūts ; atbildīgais redaktors S. Hillers. - Rīga : Zinātne, 1969. - 407 lpp. : il.
3. Valters, Raimonds. Organiskā ķīmija Latvijā / R. Valters, J. Stradiņš ; Latvijas PSR Zinātņu Akadēmija. Organiskās sintēzes institūts, Rīgas Politehniskais institūts. - Rīga : Zinātne, 1985. - 92, [1] lpp. : il.

Informāciju sagatavoja
Rita Alkšbirze
LU Bibliotēka
Ķīmijas zinātņu bibliotēka
Tālr:67371505

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) 2011. gadu pēc Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (International Union of Pure and Applied Chemistry) iniciatīvas ir pasludinājusi par Starptautisko ķīmijas gadu. Starptautiskā ķīmijas gada motīvs ir „Ķīmija – mūsu dzīve, mūsu nākotne”.


Starptautiskais ķīmijas gads ir iecerēts kā ietvars, lai veicinātu ķīmijas zinātnes popularitāti, īpaši jauniešu vidū, izceltu ķīmijas zinātnes sasniegumus, vēsturi un vairotu izpratni plašākā sabiedrībā par šīs zinātnes ieguldījumu cilvēces un jaunu ražošanas nozaru attīstībā, kā arī valsts ekonomiskajā izaugsmē, tādējādi veicinot tās vispārējo izpratni un novērtējumu par ķīmijas lomu sabiedrības labklājībā.