EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi
23.08.10.

Arheoloģiskais komplekss Grobiņā pretendē uz vietu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā


Latvija atsauksies Īslandes aicinājumam apzināt vikingu kultūrvēsturisko mantojumu mūsu valsts teritorijā, lai kopā ar citām Eiropas valstīm, to vidū Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju un Vāciju, panāktu tā iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Vistuvākajā laikā UNESCO tiks nosūtīta kultūras ministra Inta Dāldera vēstule, apliecinot, ka Latvija nominācijai “Vikingu kultūra: ainava un pieminekļi” izvirzīs Grobiņas arheoloģisko kompleksu.

„UNESCO Pasaules mantojuma programmai ir augsts starptautisks novērtējums un tas būtu liels panākums, ja līdz 2013. gadam Latvijas teritorijā atrodamās vikingu kultūrvēsturiskā mantojuma liecības izdotos iekļaut šajā sarakstā. Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana ir nozīmīgs process starptautiskajā sadarbībā un būtiska prioritāte pasaules valstu nacionālajās kultūrpolitikās. Mantojuma apzināšana veicina ne vien dažādu institūciju sadarbību, bet arī rosina sabiedrības izpratni un diskusiju par mūsu valstī atrodamām vērtībām un veicina to atpazīstamību kā nacionālā, tā starptautiskā līmenī,” norāda kultūras ministrs Ints Dālderis.

Latvijas dalību vikingu kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā ministrs šonedēļ apsprieda ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības, Liepājas un Grobiņas pašvaldību vadītājiem. Inspekcija starptautiskajai darba grupai, kas apzina vēsturiskā mantojuma vietas arī citās Eiropas valstīs, deleģējusi savu zinātnisko pārstāvi, arheologu Juri Urtānu.

Projektā iesaistītās puses – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Grobiņas pašvaldība, Liepājas pilsēta un Latvijas Pašvaldību savienība – jau parakstījušas nodomu protokolu par sadarbību pieteikuma sagatavošanā UNESCO ekspertiem.

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā no Latvijas pašlaik iekļauti divi objekti – Rīgas vēsturiskais centrs (iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā 1997. gadā) un Strūves meridiāna loka divi punkti (iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā 2005. gadā). Pašlaik notiek arī UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālā sarakstā atjaunošana, kurā cita starpā tiks atjaunotas arī Kuldīgas vespilsētas un Daugavpils cietokšņa nominācijas.

Informāciju sagatavoja:
Elīna Bīviņa
Kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
Tālr.: 67330306, 26304460
E-pasts: elina.bivina@km.gov.lv


Uzziņai: Grobiņas arheoloģiskais komplekss

Grobiņas arheoloģiskais komplekss sastāv no vairākiem viena laika arheoloģijas pieminekļiem: Grobiņas pilskalna (Skābarža kalna) un senpilsētas, Priediena senkapiem, Atkalnu senkapiem, Smukumu senkapiem un Porānu (Pūrānu) senkapiem, kas kompakti izvietoti Grobiņā un tās tuvākajā apkārtnē. Šie pieminekļi lielākoties datējami ar 7. – 9. gs. un ir saistāmi ar iespaidīgu skandināvu koloniju, kas kā Seeburg – Jūrpils minēta arī 9. gs. rakstītajos avotos. Ievērojamākie pētījumi skandināvu uzkalniņu kapulaukā - Priediena senkapos notika 1929. – 1930. g. pazīstamā zviedru arheologa Birgera Nermana vadībā. Pēckara laikā arheoloģiskos pētījumus Grobiņas pieminekļos veikuši Latvijas un Krievijas arheologi. Spriežot pēc šo pētījumu rezultātiem, sākotnējais senkapu uzkalniņu skaits Grobiņas Priedienā bijis ne mazāks par 2000 un tas ir lielākais šāda tipa piemineklis Austrumbaltijā. Te tika atrasta arī akmens stēla ar ūdensputnu attēlojumu, kas ir vienīgais šāda veida atradums ārpus Skandināvijas teritorijas.

Grobiņā bija apmetušies izceļotāji no Zviedrijas teritorijas, galvenokārt no Gotlandes, tomēr atradumi liecina, ka Grobiņā ilgstoši līdzās dzīvojuši skandināvi un kurši un, iespējams, arī citu etnicitāšu pārstāvji. Grobiņa šajā laikā bija ievērojams polietnisks Baltijas reģiona un visas Eiropas tālās tirdzniecības un sakaru, amatniecības un kultūras centrs, kurā mijiedarbojās skandināvu un vietējo tautību kultūras un kuras nozīme neaprobežojās tikai ar Latvijas teritoriju. Grobiņa kā protopilsēta salīdzināma ar tādiem šī paša laika polietniskiem centriem kā Birka Zviedrijā, Haithabu Vācijā, Gņezdova un Staraja Ladoga (Aldeigjuborg) Krievijā. Grobiņas un citu šī laika protopilsētu noriets saistāms ar jaunu sociālo realitāšu iestāšanos, kas lika izvirzīties jau citiem centriem. Grobiņas arheoloģiskajā kompleksā ietilpst arī cita laika arheoloģijas pieminekļi – Atkalnu akmens laikmeta, vidējā un vēlā dzelzs laikmeta senkapi, Grobiņas viduslaiku pils, Grobiņas jeb Padambju bedrīšakmens u. c.


Papildinformācija:
Katrīna Kukaine
Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājas vietniece
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija
Tālr. 67229272
Fakss: 67228808
E-pasts: katrina.kukaine@mantojums.lv
www.mantojums.lv


Uzziņai: UNESCO Pasaules kultūras mantojuma saraksts


UNESCO Pasaules kultūras mantojuma saraksts ir pasaulē nozīmīgākais un redzamākais kultūras un dabas mantojuma saglabāšanas instruments, kura pamatā ir 1972. gada UNESCO Konvencija par Pasaules kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu. Saraksts ir ļoti prestižs; tas veicina vietas pasaules atpazīstamību, stiprina vietējo piedrības izjūtu un pašapziņu, kā arī vairo ar konkrēto pasaules mantojuma vietu saistītās ekonomiskās attīstības iespējas, taču jo īpaši tas izceļ valsts pašas novērtējumu par tās vērtībām un atbildību cilvēces kopīgā mantojuma saglabāšanā.

Iekļaujot UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā Vikingu kultūra – ainavas un pieminekļi Grobiņas arheoloģisko kompleksu, tiktu dota iespēja to salīdzināt un sasaistīt ar tādiem pasaulē ļoti labi pazīstamiem vikingu kultūras pieminekļiem kā Birka (Zviedrija), Jellinge (Dānija) vai Hedebjū (Vācija), kurus arī paredzēts iekļaut šajā seriālajā sarakstā. Vikingu kultūra un mantojums ir aktuāls miljoniem cilvēku visā pasaulē, jo ne tikai skandināvi sevi sasaista un identificē ar vikingu kultūru. Piemēram, vikingu kultūra tiek akadēmiski studēta arī Austrālijā un Dienvidamerikā, vikingu kuģu replikas būvē visā pasaulē.

Līdz ar Grobiņas arheoloģiskā kompleksa iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā Grobiņa, tuvējā Liepāja un visa Latvija iekļautos ļoti plašos pasaules kultūras sadarbības lokos, ieinteresējot daudzus cilvēkus iesaistīties šī un ar to saistītā mantojuma apzināšanā, izpētē un saglabāšanā, tādējādi ilgtermiņā vairojot ekonomiskās attīstības iespējas un dodot iespēju piesaistīt arī ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī padarot pašapzinīgāku arī Latviju un tās cilvēkus par mūsu vērtībām, kas ir nozīmīgas un interesantas visai pasaulei.


Papildinformācija:
Dagnija Baltiņa
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre
Tālr. 67325109
E-pasts: dagnija@unesco.lv