EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi
17.10.16.

UNESCO globālais izglītības monitorings: Latvijā 50% cilvēku ar augstāko izglītību iesaistās neformālajā pieaugušo izglītībā

Jaunajā UNESCO globālajā izglītības monitoringa ziņojumā uzsvērta izglītības izšķirošā nozīme ilgtspējīgā planētas un cilvēces attīstībā, kā arī mūžizglītības nozīme, jo pieaugušo izglītība ir atslēga ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Latvijas rādītāji lielākajā daļā ziņojumā apskatīto mērījumu, analizējot valstu sasniegumus, ir vidēji vai virs vidējā.

 

Izglītība var veicināt konstruktīvākus politikas procesus, palīdzot cilvēkiem piedalīties politikā un sniedzot informāciju par norisēm tajā. Izpētē atklājies, ka pieaugušie ar augstāko izglītību par 60% biežāk pieprasa informāciju no savas valdības nekā iedzīvotāji ar pamatizglītību. Izglītība ir arī spēcīgs preventīvs līdzeklis vardarbības un konfliktu novēršanā. Valstīs, kurās ir būtiskas izglītības sistēmas nepilnības, ir lielākas iespējas nonākt konfliktsituācijās.

Analizējot valstu sasniegumus, kā pozitīvs rādītājs Latvijā novērtēts fakts, ka apmēram 70% jauniešu ir iesaistīti augstākajā izglītībā, lai gan tikai apmēram 40% to pabeidz pilnībā. Tajā pašā laikā Latvijā apmēram 50% cilvēku ar augstāko izglītību un 20% ar vidējo izglītību iesaistās neformālajā pieaugušo izglītībā.Ziņojumā norādīts, ka mājsaimniecību izdevumi, kas tiek veltīti izglītībai, Latvijā ir salīdzinoši augsti – vairāk nekā 30% no izdevumiem aiziet izglītībai. Līdzīga situācija ir Bulgārijā, Polijā. Savukārt Zviedrijā un Norvēģijā valsts sedz lielāko daļu izdevumus par augstāko izglītību, tērējot tai salīdzinoši lielāku valsts budžeta daļu.

Analizējot izglītības sasaisti ar ekonomiku, UNESCO ziņojums uzsver, ka izglītība var nodrošināt to, lai neviens cilvēks nepaliek “aiz līnijas", palīdzot atrast darbu, kas piedāvā dzīvei nepieciešamo atalgojumu. Ziņojuma ietvaros veiktā analīze rāda, ka, ja nabadzīgie iedzīvotāji saņemtu tādu pašu izglītību kā bagātie iedzīvotāji, par 39% mazinātos cilvēku skaits no nabadzīgas vides, kas tiek nelegāli nodarbināti.

Tehnoloģijas ir ne tikai veicinājušas pieprasījumu pēc darbiniekiem ar augsta līmeņa prasmēm, bet arī samazinājušas pieprasījumu pēc darbiniekiem ar vidējām prasmēm, kuru darbs tiek automatizēts. Ir aprēķināts, ka jau 2020. gadā pasaulē trūks apmēram 40 miljoni augsti kvalificētu speciālistu.

UNESCO eksperti uzskata, ka tieši izglītība var mazināt nabadzības risku, sniedz prasmes ilgtspējīgai lauksaimniecībai, dzīvesveidam, patēriņam. Pieeja kvalitatīvai izglītībai mazina sabiedrības noslāņošanos un nevienlīdzību, tā ir nozīmīgākais iekļaujošas sabiedrības veidošanas elements.

Ziņojums pieejams šeit: http://gem-report-2016.unesco.org/en/home/

Trešdien, 19. oktobrī, UNESCO globālais izglītības monitoringa ziņojums “Izglītība cilvēkiem un planētai: ilgtspējīga nākotne visiem” tiks prezentēts un apspriests Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.