EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
07.11.17.

UNESCO ziņo par globālajām tendencēm vārda brīvībā un mediju attīstībā

Publicitātes attēls.
Izceļot aktuālās izmaiņas mediju laukā un uzsverot žurnālistu drošības jautājumus, Francijā, Parīzē UNESCO Ģenerālās konferences 39. sesijas laikā tika publiskots jaunākais, pēc kārtas trešais UNESCO globālais ziņojums “Pasaules tendences vārda brīvībā un mediju attīstībā”.
 
“Tendences, kas šodien raksturo vārda brīvību un mediju attīstību, vienlaikus mums gan sniedz plašas iespējas, gan rada lielus izaicinājumus,’’ globālā ziņojuma “Pasaules tendences vārda brīvībā un mediju attīstībā” ievadā uzsver UNESCO ģenerāldirektore Irina Bokova. “Tas uzliek lielu atbildību mediju industrijai, kas joprojām ir primārais informācijas avots arī jaunajā informācijas sistēmā.’’ Jaunās tehnoloģijas atstāj būtisku ietekmi uz demokrātijas procesiem, padarot savstarpējo komunikāciju daudzkārt vienkāršāku. Vienlaikus pieaugošā propaganda un dezinformācija rada riskus sabiedrības uzticībai tradicionālajiem medijiem. Tas atstāj iespaidu arī uz polarizācijas procesiem sabiedrībā.
 
Ziņojuma struktūra un analīze par laika posmu no 2012. līdz 2017. gadam aptver galvenos preses brīvību raksturojošos elementus, tai skaitā, analizē tendences mediju brīvības, mediju daudzveidības, mediju neatkarības un žurnālistu drošības jomās. Ziņojums izceļ vairākas negatīvas tendences, īpaši attiecībā uz drošības apstākļiem, kādos jādarbojas žurnālistiem. Fakti atspoguļo satraucošu ainu par nogalināto žurnālistu skaitu pasaulē –  vidēji tiek nogalināti divi žurnālisti nedēļā. Turklāt 9 no 10 gadījumiem vainīgie netiek sodīti. Bailēs par savu drošību žurnālisti arvien vairāk piemēro pašcenzūru. 
 
“Pētījums ne vien izgaismo jaunas globālās tendences, bet vienlaikus ir nepārprotams aicinājums rīkoties, lai kopīgi, sadarbojoties starpvaldību organizācijām, pilsoniskās sabiedrības grupām, akadēmiskām aprindām, žurnālistiem un mediju profesionāļiem, novērstu to izraisītās problēmas. Svarīgi ir neaizmirst, ka vārda brīvība ir cilvēka pamattiesības, kas ir neatņemams ilgtspējīgas attīstības elements visiem,” uzsver I. Bokova.
 
Ieskats ziņojuma kopsavilkumā pieejams šeit: http://unesdoc.unesco.org/images/0025/002597/259756e.pdf.
 

Informāciju sagatavojusi:
Kitija Balcare, UNESCO LNK komunikācijas konsultante