EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
02.11.18.

Jaunieši - pārmaiņu vēstneši medijpratībā digitālo algoritmu laikmetā

Foto: Emīls Trauliņš

Uzsverot jauniešu kā pārmaiņu vēstnešu lomu medijpratībā un nepieciešamību pilnveidot ikviena sabiedrības locekļa informācijpratības prasmes, Rīgā noslēdzās Jaunatnes forums “Medijpratība algoritmu laikmetā: jaunatnes formula”. Pasākums norisinājās UNESCO iniciatīvas Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļas laikā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, pulcējot ap 250 dalībnieku no vairāk nekā 20 valstīm.

Medijpratības prasmju uzlabošana - ikviena paša un kopējā atbildība
“Jaunieši ir tā paaudze, kurai jākļūst ne tikai par medijpratības un informācijpratības ieguvējiem, bet arī tiem, kuri šo jomu vada – uzņem zināšanas un izglīto apkārtējos. No UNESCO skatupunkta raugoties, bez jaunatnes iesaistes un apņēmības medijpratības kā koncepta izprašanā un izplatīšanā sabiedrība kopumā nevarēs kļūt par digitālās ēras ieguvējiem,” Jaunatnes foruma atklāšanā uzsvēra UNESCO ģenerāldirektores vietnieks komunikācijas un informācijas jautājumos Moezs Šakšuks (Moez Chakchouk). Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks atgādināja, ka ikvienam jāmācās, kā mūsdienās tikt galā ar plašo informācijas plūsmu, ko ik dienu uzņemam mediju vidē, un uzsvēra, ka tā ir arī akadēmiskajā vidē iesaistīto un pētnieku atbildība – padarīt zināšanas par medijpratības konceptu plašāk pieejamus un vairot šīs prasmes sabiedrībā kopumā. Savukārt Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedras vadītāja Guna Spurava noslēdza atklāšanas uzrunas ar vēstījumu – mums ir jāsaprot, ka medijpratība un mākslīgais intelekts nav tikai koncepti – tā ir mūsu šodiena, realitāte, ar kuru jāsastopas ikdienas.

Vairāki ekrāni vienlaikus – ikdiena
Foruma pirmajā sesijā “Youth Agency & New Media Landscape” jaunie mediju un komunikācijas eksperti intervēja pieredzējušus akadēmiskās vides pārstāvjus, kuru darbības joma ir saistīta ar medijpratību un informācijpratību. Pirmajā dialogā “New Screen Ecology & Youth” digitālo mediju pētniece Līva Brice no Latvijas Universitātes un profesore Maniša Pataka-Šelata (Manisha Pathak-Shelat) no Mudras komunikācijas institūta Indijā (MICA) atzina, ka termins “jaunā ekrāna ekoloģija” slēpj sevī atslēgvārdu – daudzveidība. Šī dialoga laikā abas ekspertes atzina, ka vienlaicīga vairāku ekrānu lietošana mūsdienās ir kļuvusi par ikdienišķu parādību un daudzu darbu darīšana vienlaikus un uzmanības nepārtraukta dalīšana – par nepieciešamību.

Programmēšanas apgūšana ir nepieciešama, bet nav vienīgais risinājums
Otrajā dialogā digitālo mediju eksperts Andris Reinholds no “MediaCom Latvija”, intervēdams profesori Sirki Kotilainenu (Sirrku Kotilainen) no Tamperes universitātes Somijā, nonāca pie secinājuma, ka medijpratībai kā kompetencei jābūt kam daudz plašākam nekā tikai mācībai par to, kā izmantot kritisko domāšanu, lasot ziņas. Vienlaicīgi, uzdodot jautājumu klausītājiem – vai programmēšanas kā mācību priekšmeta ieviešanas skolās varētu atrisināt būtiskākos ar mediju izglītību saistītos jautājumus, atbilde no foruma apmeklētājiem izskanēja kā viennozīmīgs noliegums. Programmēšanas apgūšana ir būtiska, bet nav vienīgais risinājums bērnu izglītošanai digitālo mediju lietošanā, nepieciešama dziļāka kritiskajā domāšanā balstītas izpratnes veicināšana par to, kā darbojās digitālā vide, algoritmi.Eksperti uzsvēra, ka mediju un informācijas pratība no šī brīža skatupunkta nav tikai viena konkrēta lieta, bet gan “lietussarga koncepts”, kas ir nebeidzamā attīstībā un pārmaiņu stāvoklī – tāpat kā algoritmi digitālajā laikmetā.

Jāizvērtē ziņu patiesums
Trešajā intervijā, atbildot Reičelai Šnalcerei (Rachel Schnalzer) no “Buzzfeed”, profesors Henrijs Dženkinss (Henry Jenkins) no Dienvidkalifornijas universitātes ASV norādīja, ka dezinformācijas izplatības ātrums ir daudz straujāks par jebkura cilvēka spēju pārbaudīt šo ziņu patiesumu. Šī iemesla dēļ profesors Dženkins jauniešiem iesaka izmantot “skepses testu” jeb mēģināt vispirms sajust individuālā līmenī, vai ziņa šķiet patiesa un ziņu avots – uzticams. Dialoga nobeigumā sarunas dalībnieki atzina, ka jaunatne būs tā, kas ieviesīs sociālas pārmaiņas mūsu sabiedrībā, neatkarīgi no tā, kāds būs komunikācijas veids.

Atbildība jādala starp satura veidotājiem un platformu uzturētājiem
Otrā sesija “Youth Voices in the Era of Algorithms” pievērsās mūsdienu mediju “haizivij” – YouTube. Sesijas moderatores Londonas Ekonomikas augstskolas mediju pētniece Zoja Glata (Zoe Glatt) vadībā “Buzzfeed” pārstāve Reičela Šnalzer (Rachel Schnalzer) no ASV un pasaules atpazīstamību ieguvušie “YouTube” blogeri Hans Taha Raufs (Khan Taha Rauf) un Makmilans Klenegans (Mcmillan Clenaghan) no Lielbritānijas un Beāta Jonīte no Latvijas diskutēja par jauniešu medijpratību attiecībā uz “YouTube” un atbildības sadali, kuru nepieciešams uzņemties ikvienam “YouTube” satura veidotājiem.

“YouTube” satura veidotāji uzsvēra, ka atbildības slogs par ētiska satura publicēšanu “YouTube” būtu jāuzņemas ne tikai satura veidotājiem, bet arī platformas uzturētājiem un šī satura skatītājiem/klausītājiem. Platformas administratoriem un tās lietotājiem ir īpaši liela atbildība, izvērtējot, kas ir bīstams vai neētisks saturs, jo satura veidotājiem nereti vairāk rūp, lai tas būtu izklaidējošs un uzmanību piesaistošs. 

Videoblogeri uzsvēra, ka, pievēršoties tēmai par reklāmām, “YouTube” satura veidotājiem noteikti jāatceras par tādām detaļām kā mirkļbirkas #ad pievienošana video, jo nedrīkst pieņemt, ka ikviens skatītājs spēs uztvert, kurā brīdī video laikā tiek reklamēts produkts. Eksperti no Lielbritānijas papildināja, ka reklāmām “YouTube” vidē ir daudz personiskāka sasaiste ar skatītāju nekā jebkurā citā mediju platformā, jo skatītājam visbiežāk jau izveidojusies emocionāla saikne ar video blogeri. Šī iemesla dēļ satura veidotājiem jāuzņemas lielākā atbildības daļa, reklamējot produktus, jo šajā gadījumā skatītāji īpaši uzticas tiem blogeriem, kuru saturam viņi seko ikdienā.

Spēks ir spējā sadarboties visām iesaistītajām pusēm
Foruma trešajā sesijā klausītājiem bija iespēja uzklausīt veiksmes stāstus no visas pasaules: no Somijas, Nigērijas, Ukrainas, Indijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Spānijas, Ķīnas, Turcijas, Lielbritānijas un no ASV. Šie jaunieši iepazīstināja ar dažādām ar medijpratību saistītām iniciatīvām, kā viņi savās valstīs palīdz bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem tikt galā ar digitālās pasaules izaicinājumiem. Stāstu dažādību vienoja kopsaucējs – mūsu vidū ir jauni un spēcīgi līderi, kuri spēj saskatīt problēmas un tās risināt. Galvenā nepieciešamība – spēja sadarboties visām iesaistījām pusēm, tajā skaitā izglītības iestādēm, valdībai un pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, bērnu vecākiem u.c.

Nedrīkst zaudēt modrību, pilnveidojot savas prasmes ik dienu
Foruma noslēdzošajā sesijā klausītājus uzrunāja UNESCO Vārda brīvības un mediju attīstības departamenta direktors Gajs Bergers (Guy Berger), atgādinot, ka mūsdienu strauji attīstošajā tehnoloģiju pasaulē ikviens no mums var uzskatīt sevi par medijpratības un informācijpratības ekspertu šodien, taču rīt situācija jau var būt pavisam cita. Šī iemesla dēļ ir svarīgi nezaudēt modrību, turpināt mācīties ik dienu un uzkrāt arvien jaunas zināšanas par digitālās ēras ietekmi neatkarīgi no vecuma un jau iegūtās pieredzes.

Vairāk tematisku atziņu no Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļas pasākumiem, tai skaitā no Jaunatnes foruma, atrodamas sociālo tīklu vietnē Twitter zem mirkļbirkas #GlobalMILweek. Jaunatnes forums tā norises dienā 26. oktobrī kļuva par dienas populārāko tematu Twitter ierakstu un diskusiju plūsmā, gūstot plašu rezonansi starptautiskā publiskajā telpā.

Jaunatnes foruma videoieraksts pieejams šeit: https://www.facebook.com/pg/latvijasuniversitate/videos/?ref=page_internal.

Par Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļu
Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļu jau kopš 2012. gada rīko UNESCO sadarbībā ar Pasaules Aliansi sadarbībai medijpratības un informācijpratības jomā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Civilizāciju Aliansi un Medijpratības un informācijpratības un starpkultūru dialoga universitāšu tīklu. Jaunatnes forums, ko 26. oktobrī Rīgā organizēja UNESCO un Latvijas Universitāte sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Tamperes universitāti (Somija) ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, British Council pārstāvniecības Latvijā, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā atbalstu, bija saistītais pasākums Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļas globālajai konferencei “Media and Information Literate Cities: Voices, Powers, and Change Makers”, kas notika no 24. līdz 25. oktobrim Kauņā, Lietuvā. Konferences līdzorganizēšanā piedalījās arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedra. Plašāka informācija par Pasaules Medijpratības un informācijpratības nedēļu 2018 pieejama šeit: https://en.unesco.org/globalmilweek2018.

Informāciju sagatavojusi:
Kitija Balcare, UNESCO LNK komunikācijas konsultante