EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv

Kustamais mantojums

 
Ar terminu kustamais mantojums apzīmē dažādus dabiskas izcelsmes vai cilvēka radītus priekšmetus, kam piemīt īpaša vērtība no kultūras, mākslas vai zinātnes viedokļa un kuri tiek saglabāti un nodoti no paaudzes paaudzē. Kustamais mantojums var būt neatņemama kāda dabas mantojuma kompleksa, kultūras pieminekļa vai kultūrainavas sastāvdaļa. Šis mantojums var būt arī kādi noteikti artefakti, ko izmanto sadzīves, reliģiska vai cita rakstura rituālos. 
 
Kutamais mantojums var būt: 
Vēstules, grāmatas, citi arhīva materiāli un to kopas;
Dažāda tehnika – automašīnas, laivas, rūpnieciskās iekārtas u.c.;
Priekšmeti, kas tiek izmatoti reliģisku vai cita veida ceremoniju veikšanai;
Fosilijas vai dažādu sugu botāniskie paraugi u.c.;
Muzeju un kolekciju priekšmeti.
 
Kustamais mantojums sniedz informāciju par vēsturiskiem notikumiem, palīdz izprast dažādu kultūras grupu, kopienu vai indivīdu paražas un dzīves veidu, kā arī nodrošina liecības par cilvēka un dabas vides mijiedarbību. Kustamais mantojums palīdz saglabāt un uzturēt ikdienā kultūras tradīcijas to daudzveidīgajās izpausmēs.
 
Tā kā kustamais mantojums ir viegli pārvietojams, to var izmest, pārdot vai pārveidot mainoties to īpašniekam, reaģējot uz vēsturisko pārmaiņu kontekstu, mainoties modei un attiecīgo priekšmetu pielietojumam ikdienā. Šī iemesla dēļ, bieži vien kustamais mantojums ir viegli sabojājams, iznīcināms un pakļaujas zādzības riskam, pat pirms tā vērtība kļūst par vispāratzītu.
 
Līdzās kultūras un dabas mantojuma vietu aizsardzībai, UNESCO uzsver arī nepieciešamību nodrošināt kustamā mantojuma saglabāšanu un aizsardzību. Dalībvalstis tiek aicinātas cīnīties pret kustamā mantojuma iznīcināšanu vai pazaudēšanu kā miera, tā arī bruņotu konfliktu apstākļos, iedibinot aizsardzības sistēmu kultūras priekšmetu nelikumīgas izvešanas, ievešanas un īpašuma tiesību maiņas ierobežošanai.
 
Šajā jomā pieņemti vairāki starptautisko tiesību instrumenti. 1954. gadā tika pieņemta Hāgas konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā (ENG/LV) un tās Pirmais Protokols (ENG/LV), savukārt 1999. gadā kā papildinošs tiesību ietvars šai konvencijai tika pieņemts konvencijas Otrais protokols (ENG/LV). 1970. gadā UNESCO pieņēma Konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu (ENG/LV).
 
Kustamā mantojuma aizsardzība ietver arī zemūdens mantojumu un tā aizsardzību, īpašu uzmanību pievēršot tā īpašumtiesībām, atrašanas un saglabāšanas mehānismiem. 2001. gadā UNESCO pieņēma Konvenciju par zemūdens mantojuma aizsardzību, kas stājās spēkā 2009. gada janvārī.
 
UNESCO kustamā mantojuma izpratnes veicināšanas programma
 
UNESCO kustamā mantojuma izpratnes veicināšanas programma ir veidota ar mērķi iepazīstināt muzeju darbiniekus, apmeklētājus, kolekciju īpašniekus un plašāku sabiedrību ar dažādu kustamā mantojuma veidu saglabāšanas un aizsardzības nosacījumiem, kā arī vairot izpratni par šī mantojuma kolekciju atbilstošu pārvaldību. 
 
Programmas ietvaros ir izstrādātas vairākas rokasgrāmatas par kultūras mantojuma risku vadību, dokumentēšanu, apstrādi, glabāšanu utml. Rokasgrāmatas veidotas, izmantojot bagātu un shematisku ilustratīvo materiālu, savukārt publikāciju teksts veidots tā, lai rekomendācijas būtu viegli uztveramas kā kultūras mantojuma nozares profesionāļiem, tā arī plašākai sabiedrības daļai.
 
Programmas ietvaros pieejamas sekojošas rokasgrāmatas:
Security at Museums (Muzeju drošība);
Care and Handling of Manuscripts (Rokrakstu saglabāšana un apkope);
Documentation of Artefact Collections (Mākslas priekšmetu kolekciju dokumentēšana);
Disaster Risk Management for Museums (Katastrofu un riska vadība muzejiem);
Handling of Collections in Storage (Krājumā esošo kolekciju apkope);
Securing Heritage of Religious Interest (Sakrālā mantojuma aizsardzības nodrošināšana)
 
 
Rokasgrāmatas pieejamas arī citās valodās, ar tulkojumiem iespējams iepazīties šeit.
 
UNESCO kultūras mantojuma nacionālo likumu un normatīvu datu bāze 
 
2003. gadā UNESCO izveidoja tiešsaistes datubāzi, kurā pieejami valstu nacionālie likumi un normatīvi, kas saistīti ar kultūras mantojumu. Datubāzes mērķis ir veicināt brīvu pieeju dažādu valstu kultūras mantojuma normatīviem, lai nodrošinātu labāku koordināciju un informētību starp dažādu valstu organizācijām – policijas un muitas struktūrvienībām, muzejiem, mantojuma institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, kā arī mākslas tirgotājiem un citām iestādēm, lai cīnītos ar kultūras vērtību nelegālo apriti.
 
Datubāze ir vērtīgs resurss pētniecībā, jaunu normatīvu izstrādē un esošo pilnveidē, kā arī kultūras vērtību ievešanas un izvešanas jautājumos. Tajā bez maksas pieejami vairāk nekā 2350 likumi un noteikumi no 180 valstīm: spēkā esošie nacionālie likumi kultūras mantojuma aizsardzībai, kultūras vērtību importa/eksporta sertifikāti (pēc pieprasījuma), nacionālo sertifikātu tulkojumi, nacionālo kultūras mantojuma aizsardzības institūciju kontaktinformācija un saites uz to vietnēm. Datu bāzē pieejamā informācija aptver šādās mantojuma kategorijās: 
Materiālais mantojums - nekustamais mantojumus (pieminekļi un arheoloģiskās vietas), kustamais mantojums (gleznas, monētas, arheoloģiskās senlietas u.c.), zemūdens mantojums (kuģu vraki, zemūdens pilsētas u.c.);
Nemateriālais mantojums – mutvārdu tradīcijas, rituāli, paražas u.c.;
Dabas mantojums – dabas pieminekļi, fiziski, bioloģiski un ģeoloģiski veidojumi.