EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv

Kultūras daudzveidība

Radošuma un kultūras izpausmju daudzveidības veicināšana ir viens no UNESCO darbības virzieniem kultūrā, kura nozīme pieaugusi tieši pēdējās desmitgadēs. Starpkultūru dialoga veicināšanu UNESCO atzīst par vienu no svarīgākajiem nosacījumiem miera kultūras un kultūras plurālisma sekmēšanā, tādējādi nodrošinot sabiedrības saliedētību, toleranci un cieņu pret vērtībām visā pasaulē.
 
Īstenojot savu mandātu normatīvu izstrādē, UNESCO Ģenerālā konference 2001. gadā pārliecinošā vienprātībā pieņēma UNESCO Vispārējo deklarāciju par kultūras daudzveidību (EN/LV), kas bija atbildes reakcija uz 11. septembra traģiskajiem notikumiem Ņujorkā un Vašingtonā. Deklarācija uzskatāmi parāda UNESCO darbības ētisko un intelektuālo raksturu, īstenojot organizācijas misiju – dot ieguldījumu miera un drošības uzturēšanā, veicinot sadarbību ar izglītības, zinātnes, kultūras un komunikācijas palīdzību. Deklarācija uzsver, ka dažādām kultūrām, valodām, reliģijām ir vienlīdzīgas tiesības uz pastāvēšanu, un aicina valstis meklēt sadarbības iespējas, lai nodrošinātu kultūru savstarpēju mijiedarbību un bagātināšanos. Šis dokuments sniedz arī visaptverošu “Kultūras” definīciju: “Kultūra ir kādas sabiedrības vai sociālas grupas īpašu garīgo, materiālo, intelektuālo un emocionālo īpašību kopums, un tas līdztekus mākslai un literatūrai ietver arī dzīves veidus, līdzās pastāvēšanas veidus, vērtību sistēmas, tradīcijas un uzskatus.”
 
UNESCO Ģenerālā konference 2005. gadā pieņēma UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (EN/LV), kas iezīmē UNESCO centienus dot pienesumu ne tikai tādu starptautisku tiesību instrumentu izstrādē, kas ir saistīti ar mantojumu, bet arī pozicionēt sevi kā organizāciju, kas var atbildēt uz aktuālajiem kultūrpolitikas izaicinājumiem, veidojot normatīvo bāzi mūsdienu kultūras izpausmju atbalstam.
 
2005. gada konvencija palīdz veidot starptautisko diskursu par “kultūras izpausmju” un “kultūras industriju” definējumu, kā arī sekmē nozares politikas attīstību kultūras un radošo industriju atbalstam. Šī konvencija ņem vērā duālo kultūras izpausmju dabu, no vienas puses tās saredzot kā dažādu sociālu grupu identitātes izpausmi, kam ir potenciāls kļūt par kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm, no otras puses apzinoties tās kā radošās industrijas darbinošu resursu, kurām 21. gs. ir izteikta ekonomiska ietekme un pārnacionāls raksturs. Vienlaikus Konvencija ir instruments, kas sekmē kultūras izpausmes un radošo brīvību kā vienu no cilvēka pamatbrīvībām un tiesībām, īpaši pievēršoties māksliniekiem un radošajām personām kā grupai, kurai nepieciešams nodrošināt sociālās un ekonomiskās garantijas.