EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
13.10.16.

UNESCO globālais izglītības monitorings: izglītība ir sabiedrības, vides un ekonomikas attīstības priekšnoteikums

Lai sasniegtu dažādu attīstības sektoru mērķus, ir jānovērtē izglītības izšķirošā nozīme ilgtspējīgā planētas un cilvēces attīstībā – tā tiek uzsvērts jaunajā UNESCO globālajā izglītības monitoringa ziņojumā “Izglītība cilvēkiem un planētai: ilgtspējīga nākotne visiem”. Latvijā tas tiks atklāts 14. oktobrī plkst. 12.00 Latvijas Pašvaldību savienības 4. stāva zālē (Mazā pils iela 1, Rīga).

 

Atklāšanai varēs sekot līdzi tiešraidē: http://www.lps.lv/lv/seminari-un-video/tiesraide/

Šogad UNESCO globālajā izglītības monitoringa ziņojumā apkopoti vairāki nozīmīgi secinājumi. Piemēram, uzsvērts, ka izcila lasītprasme dubulto iespējamību iegūt cienīgu darbu. Kā liels izaicinājums minēta izglītības ilgtspējīgai attīstībai iekļaušana mācību saturā: lai gan 73% valstu ir iekļāvušas ilgtspējīgas attīstības tēmas mācību saturā, tikai trešdaļā valstu tiek runāts par klimata pārmaiņām. Savukārt globālās identitātes tēmas apskatītas vien 42% valstu mācību programmās. Kā viens no statistikas rādītājiem minētas jauniešu zināšanas par ANO Cilvēktiesību deklarācijas mērķiem. Latvijā tikai 60% piecpadsmitgadīgu jauniešu aptaujā precīzi atbildēja uz jautājumiem par deklarācijas mērķiem. Salīdzinoši Dienvidkorejā par to zina vairāk nekā 90% jauniešu.

Ziņojumā akcentēta izglītības ietekme uz sabiedrības, vides un ekonomikas izaicinājumiem. Piemēram, bērnu mirstības rādītāji dažādās pasaules valstīs ir augstāki mātēm, kurām ir tikai sešu klašu vai zemāka izglītība. Izglītība arī veicina zināšanas par klimata pārmaiņām un ar to saistīto risku novēršanu – ieguldījums cilvēku zināšanās ir daudz vērtīgāks nekā ieguldījums tehniskos risinājumos, piemēram, aizsargdambju būvēšanā, kas norobežo jūras no apdzīvotām vietām. Ja ekonomikas izaugsme turpināsies, kā līdz šim, aizvien mazināsies pieprasījums pēc darbiniekiem ar vidējām prasmēm, kuru darbs šobrīd tiek strauji automatizēts, bet augs pieprasījums pēc augta līmeņa speciālistiem. Ir aprēķināts, ka jau 2020. gadā pasaulē trūks apmēram 40 miljonu augsti kvalificētu darbinieku.

Būtiska ziņojuma atziņa ir saistīta ar mūžizglītības perspektīvu. Izglītība nesākas un nebeidzas skolās. Piemēram, arī darbavietai ir nozīme, lai mācītos par vides, sabiedrības izaicinājumiem un rīkotos atbildīgi. Pētījums vēsta, ka tieši cilvēki ar augstāko izglītību visbiežāk turpina izglītoties visa mūža garumā. Latvijā apmēram 50% cilvēku ar augstāko izglītību un tikai 20% ar vidējo izglītību iesaistās neformālajā pieaugušo izglītībā, savukārt Zviedrijā šie procenti ir attiecīgi augstāki – apmēram 80% un 60%.

Izglītības eksperti uzskata, ka tieši izglītība var mazināt nabadzības risku, sniedz prasmes ilgtspējīgai lauksaimniecībai, dzīvesveidam, patēriņam. Pieeja kvalitatīvai izglītībai mazina sabiedrības noslāņošanos un nevienlīdzību, tā ir nozīmīgākais iekļaujošas sabiedrības veidošanas elements.

UNESCO globālā izglītības monitoringa ziņojuma “Izglītība cilvēkiem un planētai: ilgtspējīga nākotne visiem” atklāšanā notiks arī konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” un ekspertu diskusija par prasmēm un zināšanām, kas nepieciešamas pārejai uz “zaļāku sabiedrību” un par priekšnosacījumiem atbildīgai un konkurētspējīgai uzņēmējdarbībai.

Ziņojums pieejams šeit: http://gem-report-2016.unesco.org/en/home/