EN | RU
AAA

UNESCO publikācijas

IZGLĪTĪBA

Pārskats par sieviešu tiesībām uz izglītību (Girls’ and Women’s Right to Education

Izstrādātais pārskats par sieviešu tiesībām uz izglītību iekļauj 40 dalībvalstu ziņojumus no dažādiem pasaules reģioniem. Pārskatā apkopota informācija par valstu veiktajiem pasākumiem izglītības nodrošināšanā meitenēm un sievietēm. Pārskatā iekļauti galvenie dati par meiteņu izglītošanas situāciju, ratificētajām UNESCO sieviešu tiesību konvencijām un likumiem un citiem tiesību aktiem, kuri regulē šos jautājums katrā valstī. UNESCO pārskats parāda, ka valstis ir panākušas ievērojamu progresu, risinot dzimumu nevienlīdzības jautājumus un novēršot diskriminējošu attieksmi pret meitenēm un sievietēm izglītībā.
 
Pārskats angļu valodā pieejams šeit.
 
PERL starptautiskās konferences „Atbildīga dzīvesveida desmitgade: gatavošanās, iesaistīšanās, rīcība un mācīšanās” rekomendācijas
 
PERL – pedagogu, zinātnieku un izglītotāju partnerības organizācijas – starptautiskā konference „Atbildīga dzīvesveida desmitgade: gatavošanās, iesaistīšanās, rīcība un mācīšanās” (A Decade of Responsible Living: Preparing, Engaging, Responding and Learning) norisinājās 2015.gada 10.-11.martā UNESCO galvenajā mītnē Parīzē. 
Konferences mērķis bija veicināt jaunas, inovatīvas iniciatīvas atbildīgam dzīvesveidam nākamajā desmitgadē. Konferences dalībnieki aplūkoja pēdējā desmitgadē paveikto ilgtspējīga dzīvesveida likumdošanas un patērētāju pilsoniskuma attīstībā un vides aizsardzībā un diskutēja par labās prakses piemēriem ilgtspējīga un atbildīga dzīvesveida veicināšanā. 
Konferencē no Latvijas piedalījās Rīgas Tehniskās universitātes docente Dr.Philol. Irina Lioukumoviča ar pētījumu „Ilgtspējīgas dzīvošanas izglītības potenciāla atraisīšana augstākās izglītības iestādēs” (Unlocking the Potential of Education about Sustainable Lifestyles in Higher Education Institutions), Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente Dr.paed. Iveta Līce ar pētījumu „(LOLA): radoša pieeja ilgtspējīgas attīstības izglītībā” (LOLA: Some Creative Approaches to Education for Sustainable Development) un Rēzeknes Augstskolas Personības socializācijas pētījumu institūta vadošā pētniece Dr. paed. Marina Marčenoka ar pētījumu „Personības atbildības problēma vērtību sistēmas kontekstā Latvijā” (The Problem of Personality's Responsibility in the Context of Values System in Latvia). 
 
Konferencē izstrādātās rekomendācijas pieejamas šeit.
 
UNESCO globālā monitoringa ziņojums “Izglītība visiem 2000-2015: sasniegumi un izaicinājumi” EFA Global Monitoring Report: "EDUCATION FOR ALL 2000-2015:achievements and challenges"
 
Ziņojumā secināts, ka globālā kustība “Izglītība visiem” ir veicinājusi izglītības attīstību pasaulē. Kopš 1999. gada par 80 miljoniem pieaudzis bērnu skaits, kuri ieguvuši pamatizglītību. Kopš 1999. gada par divām trešdaļām audzis bērnu skaits, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes (184 miljoni). Kustība veicinājusi izglītības kvalitātes un rezultātu monitoringu. Tomēr, neskatoties uz panākumiem, ziņojumā uzsvērts arī tas, ka tikai trešdaļa valstu pilnībā sasniegušas “Izglītība visiem” mērķus. Vienlīdzīga abu dzimumu iesaiste izglītībā vēl joprojām ir neatrisināta problēma trešdaļā valstu, vidusskolas līmenī – pat pusē valstu. Gandrīz divas trešdaļas no 781 miljona pieaugušajiem, kuriem nav lasīšanas un rakstīšanas pamatprasmes, ir sievietes. Bērniem, kas dzimuši un auguši konfliktu zonās, ir liegta pieeja izglītībai. Šo bērnu skaits proporcionāli audzis no 30% 2000. gadā līdz 36% šogad. Nabadzība ir ievērojams šķērslis, lai iegūtu pamatizglītību. Nabadzīgākie cilvēki piecas reizes retāk pabeidz skolu nekā bērni un jaunieši no bagātajām ģimenēm. Šobrīd tikai pusē no valstīm, kurās ir zems ienākumu līmenis, būs iespēja sasniegt universālu vidējo izglītību līdz 2030. gadam, arī universāla pamatizglītība daudzām valstīm ir tāls mērķis.
 
Ziņojums pieejams šeit
 
UNESCO “Izglītība visiem” globālā monitoringa ziņojumi no 2002. līdz 2015.gadam 
“Izglītība visiem” globālā monitoringa ziņojumus sagatavo starptautiski eksperti UNESCO uzdevumā, lai mērķtiecīgi sekotu līdzi un veicinātu globālās kustības “Izglītība visiem” mērķu izpildi. Kopš 2002. gada sagatavoti 12 ziņojumi, kas veltīti tādām tēmām kā dzimumu līdztiesība, izglītības kvalitāte un pieejamība, izglītības politikas veidošana un vadība, skolotāju izglītība, apmācība un profesionālā pilnveide, jaunieši un prasmes u.c.
 
Ziņojumi pieejami šeit
 
Kādu izglītību mēs vēlamies 21.gadsimtā? (Rethinking Education Towards a global common good?)
Kas ir izglītības mērķis sabiedrības pārmaiņu vadībā? Kādam jābūt mācīšanas un mācīšanās procesam? Atbildes uz šiem jautājumiem meklētas UNESCO publikācijā “Izvērtējot izglītību: ceļā uz kopīgu globālu mērķi?”. Publikācijā uzsvērts, ka ilgtspējīga attīstība ir izglītības un sabiedrības attīstības nozīmīgākais izaicinājums, secināts, ka jāturpina stiprināt humānistiskā pieeja izglītībā un jāveicina sadarbība starp globālās un lokālās izglītības politikas veidotājiem un īstenotājiem. 
 
Publikācija pieejama šeit
 
Tehniskās un profesionālās izglītības un apmācības potenciāla pilnvērtīga izmantošana (Unleashing the Potential Transforming Technical and Vocational Education and Training)
 
Pēdējos gados tehniskā un profesionālā izglītība ir nonākusi starptautisku diskusiju centrā un minēta kā risinājums sabiedrības nodarbinātības problēmām un jauniešu bezdarbam, kā arī kā pilnvērtīgs personības attīstības un izaugsmes ceļš. Publikācijā sniegti ieteikumi profesionālās izglītības sasaistei ar darba tirgu un tā mainīgajām prasībām, tehnisko un profesionālo prasmju mērīšanai formālajā un neformālajā izglītībā un kā profesionālā izglītība var kļūt “zaļāka” un ilgtspējīgāka.
 
Publikācija, kas iznākusi UNESCO publikāciju sērijā “Izglītība kustībā”, pieejama šeit
 
“Izglītība visiem” lauzto solījumu pildīšana: pētījums par no izglītības sistēmas izkritušajiem bērniem
 
Lai gan kopš 2000. gada gūti ievērojami panākumi izglītības pieejamības veicināšanā, vēl aizvien aktuāls ir jautājums par bērniem, kas uzsākuši, bet nav pabeiguši mācības vai ieguvuši nekvalitatīvu pamatizglītību. Kopš 2007. gada nemainīgi 9 % bērnu ir izkrituši no izglītības sistēmas. Īpaši liels risks ir bērniem no nabadzīgas un nelabvēlīgas vides. UNESCO Statistikas institūta un UNICEF eksperta pētījums analizē iemeslus un sniedz ieteikumus izglītības politikas veidotājiem un īstenotājiem iekļaujošas izglītības sistēmas veidošanai.
 
Pētījums pieejams šeit
 
UNESCO publikāciju sērijā “Izglītība kustībā” (Education on the Move) var iepazīties vēl arī ar šādām publikācijām:
 
- Izglītība un AIDS Izglītības nozīmē AIDS epidēmijas novēršanā (Charting the Course of Education and HIV)
- Reitingi un atbildība augstākajā izglītībā: pozitīvie un negatīvie piemēri reitingu pielietošanā (Rankings and Accountability in Higher Education: Uses and Misuses)
 
KULTŪRA
 
UNESCO ziņojums „Dzimumu līdztiesība: mantojums un radošums”  (Gender Equality: Heritage and Creativity)
 
Ziņojums publicēts 2014. gada rudenī un apkopo UNESCO ekspertu, akadēmiķu, politikas veidotāju viedokļus un analītisku skatījumu par kultūras lomu dzimumu līdztiesības vairošanā un ar to saistīto procesu attīstībā. Ziņojumā ietverti arī 2013. gadā apkopotie 31 UNESCO dalībvalsts, arī Latvijas, dati un labās prakses piemēri, kas ilustrē likumsakarības kultūras un dzimumu līdztiesības procesos.
Publikācija ir UNESCO pienesums starptautiskās sabiedrības debatēm par nākamā perioda tūkstošgades attīstības mērķiem, kuros nepieciešams izcelt kultūras nozīmi kā attīstības virzītājspēkam, kā arī nodrošināt sieviešu iesaisti šajos procesos. Ziņojumā ietvertie labās prakses piemēri un statistikas dati veido pamatu argumentos balstītai diskusijai par dzimumu līdztiesību, kultūru un sabalansētu attīstību. Ziņojuma mērķauditorija ir politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji, kā arī pētnieki, jo ziņojumā ietverts statistikas ietvars un ieteikumi dažādām iniciatīvām, kas sniegs atbalstu mērķtiecīgas iekļaujošas politikas ietvara veidošanai dalībvalstīs.
Ziņojumā tiek izcelti Latvijas dati par ievērojamo skaitu sieviešu, kas nodarbinātas ar kultūru saistītajās valsts pārvaldes institūcijās, kultūras ministrijā, muzejos un bibliotēkās, kā arī Latvijas centienu Eiropas Savienības normas par dzimumu līdztiesības jautājumiem integrēt visu politikas sfēru dokumentos. 
 
Pētījums angļu valodā pieejams šeit.
 
Kultūras un attīstības indikatoru metodoloģiskā rokasgrāmata (Culture for Development Indicators (CDIS))
 
2014.gadā UNESCO publicējis Kultūras un attīstības indikatoru metodoloģisko rokasgrāmatu (TheCultureforDevelopmentIndicators (CDIS) MethodologyManual), kā arī praktisko rīku kopu, kas nodrošina ieskatu kā praksē piemērot attiecīgos indikatorus.
CIDS metodoloģija tika izstrādāta 4 gadu laikā, iesaistot 150 partneru un testējot to 11 pasaules valstīs. Metodoloģijas mērķis ir ar faktu un skaitļu palīdzību novērtēt daudzdimensionālo kultūras nozīmi ilgtspējīgas attīstības procesos, kā arī veidot kopīgu dalībvalstu izpratni par kultūras nozīmi attīstībā, panākot tās iekļaušanu nacionālos, reģionālos un starptautiskos politikas dokumentos un attīstības stratēģijās.
CDIS metodoloģija ietver 22 indikatorus septiņās politikas jomās: ekonomikā, izglītībā, pārvaldē, dzimumu līdztiesībā, sociālajā līdzdalībā, komunikācijā un kultūras mantojumā. Metodoloģija sniedz ieskatu par to, kā indikatori veidoti un kā tos izmantot maksimālai ietekmei politikas veidošanā. Rokasgrāmata ietver detalizētas un pārskatāmas instrukcijas datu iegūšanai un apstrādei, indikatoru izveidei un interpretācijai nacionālā kontekstā. Savukārt CIDS metodoloģijas rīkkopu indikatoru ieviešanai praksē var uzskatīt kā vērtīgu materiālu kultūras statistikas attīstībai un starpinstitucionālā dialoga sekmēšanai par kultūru lomu attīstības procesos.
CIDS metodoloģijas mērķauditorija ir pētnieki, statistikas nozares pārstāvji, kā arī politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji, kas aicināti iepazīties ar metodoloģiju, piemērot to savā valstī un dalīties ar iegūtajiem datiem, darot tos pieejamus jaunizveidotajā CDIS globālajā datu bāzē, kas ir pirmā tāda veida starptautiskā datu bāze. 
 
CIDS metodoloģijas rokasgrāmata pieejama šeit.
 
CIDS metodoloģijas īstenošanas instrumentu kopa pieejama šeit.
 
Sakrālā mantojuma aizsardzības nodrošināšana (Securing Heritage of Religious Interest )
Tagad arī latviešu valodā pieejama rokasgrāmata “Sakrālā mantojuma aizsardzības nodrošināšana” no UNESCO kultūras mantojuma aizsardzības rokasgrāmatu sērijas. Tā domāta visiem interesentiem (reliģisku organizāciju pārstāvjiem, sakrālo celtņu pārvaldniekiem u.c.), kas ikdienā sastopas ar nepieciešamību iesaistīties šī mantojuma aizsardzībā un pārvaldībā, kā arī jebkuram sabiedrības pārstāvim, kuru interesē, ko iespējams darīt, lai šo mantojumu saglabātu efektīvāk. Publikācija apkop vispārīgas rekomendācijas, kas vairumā gadījumu ir viegli ieviešamas sakrālo celtņu ikdienas pārvaldības praksē.
 
Publikācija latviešu valodā pieejama šeit.
 
Publikācija angļu valodā pieejama šeit .
 
 
KOMUNIKĀCIJAS UN INFORMĀCIJA
 
Pasaules tendences vārda brīvības un mediju attīstībā (World Trends in Freedom of Expression and Media Development)
 
Izdevumā apkopoti jaunākie sasniegumi preses brīvības, mediju neatkarības, plurālisma un žurnālistikas drošības jomā. Lielākās globālās tendences plašsaziņas līdzekļu brīvībā, plurālismā, neatkarībā un žurnālistu drošībā pēdējos gados radījušas tehnoloģijas, veicinot pārmaiņas arī tradicionālajās mediju ekonomikas un organizatoriskajās struktūrās, likumdošanā, žurnālistikas praksē, kā arī mediju patēriņa un ražošanas paradumos. 
Izdevumā aplūkots, kā tehnoloģiju attīstība ļāvusi izveidoties pilsoniskajai žurnālistikai un neatkarīgajiem medijiem, vienlaikus būtiski mainot žurnālistikas praksi un nozari. Izdevumā publicētie plašie pasaules modeļi parāda nevienlīdzību starp tiem, iepriekš minētajās tendencēs, iezīmējot ievērojamas atšķirībās starp reģioniem un valstīm. 
Šis izdevums ir vērtīgs resurss kā valdībām un pašiem medijiem, tā arī privātajam sektoram, lai gūtu izpratni par mūsdienu mediju vides tendencēm pasaulē.
 
Publikācija pieejama šeit.
 
Izdevums „Brīvības veicināšana: Pasaules preses brīvības dienas 20 gadi” (Pressing for Freedom – 20 Years of World Press Freedom Day)
 
Izdevums veidots 2013. gadā ar mērķi atzīmēt Preses brīvības dienas 20.gadadienu, atspoguļojot svarīgo starptautisko notikumu no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Jau vairāk nekā 20 gadus 3.maijs ir diena, kad pasaulē atzīmē vārda brīvību un iestājas par tās aizstāvību. Izdevumā aplūkota situācijas attīstība, izceļot to, ka, kopš Pasaules preses brīvības dienas pasludināšanas 1993.gadā, ir notikušas daudzas izmaiņas ierastajā mediju vidē – drukātie laikraksti sākuši izmantot interneta iespējas, 24 stundu ziņu cikls ir kļuvis par normu, par informācijas kanāliem kļuvuši interneta blogi, tviteris, kā arī notiek intensīva dalīšanās ar pašu patērētāju veidotiem video un audio ierakstiem. Pilsoniskā žurnālistika, izmantojot viedtālruņus, it īpaši konfliktu un katastrofu zonās, kļuvusi aizvien populārāka ziņu ciklā. 
Izdevumā ietverti arī jautājumi par plašsaziņas līdzekļu brīvību, žurnālistu drošību, nesodāmību, dzimumu līdztiesību žurnālistikā, mediju plurālismu, neatkarību un pieeju informācijai, kā arī interneta un citu 21. gadsimta tehnoloģiju lomu mediju attīstībā. 
UNESCO uzsver, ka vārda brīvība un piekļuve informācijai ir pamats demokrātijai, attīstībai un starpkultūru dialogam, tāpēc izdevums ir saistošs ne vien praktiķiem, bet arī ikvienam interesentam, lai gūtu priekšstatu par preses brīvības veicināšanas attīstību pasaulē.
 
Publikācija angļu valodā pieejama šeit.
 
Apkarojot tiešsaistes naida runu (Countering Online Hate Speech)
 
Konferencē „Jaunieši un internets: Cīņa ar radikalizāciju un ekstrēmismu’’ (Youth and the Internet: Fighting Radicalization and Extremism), kas UNESCO galvenajā mītnē Parīzē norisinājās no šī gada 16.-17.jūnijam, UNESCO prezentēja jaunāko publikāciju „Apkarojot tiešsaistes naida runu”, kas ir daļa no UNESCO izdevumu sērijas par interneta brīvību. 
Izdevums tapis sadarbībā ar Oksfordas Universitāti un sniedz vispārēju priekšstatu par naida runu internetā. Pētījumā var gūt plašu ieskatu un analīzi par starptautiska, reģionāla un nacionāla mēroga normatīvo regulējumu izstrādi, kas vērsti naida runas novēršanai internetā, kā arī skaidro to ietekmi uz vārda brīvību. Pētījums balstīts uz četru veidu iniciatīvam, ko UNESCO ir uzsākusi, lai novērsu naidu runas veidošanos un izplatību dalībvalstīs.
 
Vairāk par publikāciju šeit
 
Publikācija pieejama šeit:
 
Pamattēzes iekļaujošas zināšanu sabiedrības veicināšanai: Pieeja informācijai un zināšanām, vārda brīvība, privātums un ētika internetā (Keystones to Foster Inclusive Knowledge Societies: Access to information and knowledge, Freedom of Expression, Privacy and Ethics on a Global Internet)
 
Pētījums izdots pēc UNESCO Izpildpadomes 196. sesijas rezolūcijas, lai apkopotu un prezentētu aktuālo informāciju gaidāmajā UNESCO Ģenerālās konferencē 38. sesijā. Izdevums veidots vairākkārt konsultējoties ar dalībvalstu pārstāvjiem, ekspertiem un citiem speciālistiem, kā arī apkopojot atbildes uz tiešsaistes aptauju.
Izdevumā piedāvāts pētījumā balstīts turpmākais rīcības plāns UNESCO iniciatīvām, kas saistītas ar interneta radītajiem izaicinājumiem. Pētījums atspoguļo arī to, kā tās pašas tiesības, kas cilvēkiem pastāv „bezsaistē’’, tiek īstenotas un aizsargātas „tiešsaistē’’, tāpēc ir lielisks pieredzes apmaiņas resurss UNESCO dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, lai risinātu drošības un privātuma problēmas internetā, saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām. 
 
Vairāk par publikāciju šeit
 
Publikācija pieejama šeit